Ingrida, Tu ticēji, es arī ticēju. Tā ir kļūda, ticēt cilvēkam?  Par vakardienas Alisītes blogu. Zinu, ka mani ieraksti nepatika. Un tomēr, viens, kaut maziņš acs kaktiņš ir jātur vaļā.

2. janvaaris buus 10. janvaarii...samainiitas dienas...iedomaajiets tik! itkaa tev tagad iedod izdzert shnabi...kas paredzeets 10...momentaans prieks!

Cilvēki, it īpaši no kkā ļoti atkarīgi cilvēki, mīl savādāk- jā, to gan esmu sapratusi!! Viņi mīl, bet tā mīlestība ir daudz daudz savādāka!! Tajā nav tās nesavtības, kas ir ... neatrodu to pareizāko vārdu tgd... kas ir ne-atkarīga cilvēka mīlestībā. Un- viņi, lai arī mīl, bet- pa savam, ļoti iemācās manipulēt ar nesavtīgu mīlestību!!!.. diemžēl.

Tā varētu būt....

bija zirga gads-pa vidu aizmirsa, beigaas visi ievilkaas kaa kleperiishi stelinjgjos...kuutii runaaja par Naakosho.

Paldies ,Ati! ...  kas var būt labāks kisku ziemas melnumā ...  

var redzeet, ka esi auns...nekaadi aadu nevari nomest, kaa chuuskas to dara!

biezji jataa-nu kaada tad acu kraasa shim/ es neredzeeju-bet bija nu bija...taads verdoshas....garainji no taam kuupeeja...apllauceejos.

Var arī tā būt,bet tas ir tikai1-2%.

Bet ceļā jau, Ziga, gadās daudzi!!! Citiem- paejam garām, viņi paiet garām- mums, bet tad- satiekot to Vienu- apstājamies.. Tātad?? Nu bija tur kkas tāds, kas piesaistīja!! Vai tālāk viss veidojās tā, kā to vēlējāmies??- tas jau ir mzl cits stāsts. Es jau varu tikai par sevi, jo- savējo stāstu- zinu visu!! Mani vadīja Mīlestība + Ticība, es patiešām ticēju, ka  Mīlestība, kas bija arī viņā, būs stiprāka par to, ar ko viņš cīnījās!! Un es, kā nu mācēju, šai cīņā- palīdzēju.. Bet- zaudēju.. Un- man jāsaka tāpat, kā saki Tu:  Tikai otru reizi es to negribu piedzīvot.  ..

Draudzenes:
-Ko tik es nedaru,bet viņš mani nekādīgi negrib par ''kisku'' saukt!
-Pamēģini viņam čībās iečurāt.

Ati, ja Tu zinātu manu stāstu, Tu saprastu, ka var būt vainīgs arī viens cilvēks.

Ziga,tāpēc es saku,ka otru reizi uz tiem pašiem grābekļiem nekāpju-es pa viņiem dancoju.

Tas galvenais princips-viena pagale nedeg.Nekad nav tā,ka tikai viens vainīgs.Kāda daļa arī otram pienākās. Diezgan bieži pašam tajā grūti atzīties.

Ingrida, es arī pieņēmu to cilvēku.  Jautājums- kāpēc viņam vajadzēja gadīties ceļā? Un atkal par likteni, mēs taču satiekot tādus cilvēkus, kādi ir jāsatiek, lai mācītos. Es tiešām esmu mācīta un izmācīta. Bet pēc visas nežēlīgās mācības esmu tāda pati kā biju. Tikai otru reizi es to negribu piedzīvot.
Variet rakstīt visi droši, es nedusmošos

Ati...un ne tikai to

Maija arī iemācijusies ugunskuru kurināt.   

Kuku , palasoties citus blogus , sapratu , par kādām netīrajām spēlēm ir runa .Amigosa troļļi izgājuši medībās .   

Piekrītu Inetai,ikviens no mums ir izgājis cauri personīgai ellītei,par kādu to uztveram vairāk,vai mazāk,bet nevajag tajā palikt,ir jāmācās vērtēt un izvērtēt arī savu devumu tajā.Attiecības veido divi un divi tās arī izjauc....jā,es zinu,ka ne jau visas attiecības un to izjukšanas iemesli ir vienādi,bet jebkurā gadījumā tajās darbojas divi...nav spēles,ja spēlē tikai viens spēlētājs.Ir jāmācās no tā visa izvilkt kopsaucēju...un te palīdz laiks,kurš dot vienu no galvenajām atziņām,kas viss ,kas notiek ar mani ,atklāj,kas caur to visu esmu es pati , kuru no" vilkiem "sevī baroju..Es zinu,ka nav viegli mācīties piedot un es ,paldies Dievam,nezinu,vai es pati spētu piedot visu,bet uz patreizējo momentu manī ir tikai pateicība par to,kas ir bijis gūts esot kopā ar to cilvēku,bez jebkādiem aizvainojumiem,jo zinu,ka es pati biju tā otrā spēlētāja,nu jau uz bijušo durvis aizvērtas un atvērtas uz jaunu pieredzi. Ziga,Tava dzīve,Tava peredze un tikai Tavas tiesības piedot,vai nē,bet tas ir arī Tavs ieguvums-Tava dzīves pieredze un dvēseles skola ,jo,kā Ingrida raksta,mēs nevaram zināt visu stāstu,kas un,kapēc...

Zinu , kā tas ir , pilnīgi Tev piekrītu , Ati ! Nekādas atvēsinošas dušas nelīdz ..