atcerējos, ka man bija kas sakāms viena, šai attēlā redzamā pilsoņa, izteikuma sakarā /man tās. otras dzejnieces durtiņas aizslēgtas, neko darīt- viņas tiesības!!/:

Sandis Konstantinovs 10:14-
es veel saprastu ka jauni cilvji trollojas......bet opitis 60 gadigs.....tas ir arpus manas saprasanas.....

Jums, konstantinov, nav galīgi nekāda saprašana!! jauni cilvji netroļļojas!! sāk likties, ka jaunība Jums pagājusi- secen!! Jauni cilvēki ir aizņemti ar citām lietām, daudz- būtiskākām; tie, kas te troļļojas- ir tādi opīši kā Tu un Tava- madāma!!    /par opīti, ja kas, nepadara cipariņi, bet gan izturēšanās veids un- domāšana!!/ ..

Babiņa savulaik mācīja - Nelien , meit , visām mucām par spundi !   Babiņa vnm zināja , ko saka - joprojām pieturos pie viņas dzīvesziņas atziņām...    

Gudrs Vīrietis vnm pacentīsies būt labs fõns - Sievietei savai !   Citu iekārota , bet nesasniedzama Sieviete - veiksmīga Vīrieša -> vizītkarte !

... vēl te iespraudīšu puččīti-   - un- zūdu!! ..
Jauku dienu- bloga autorei un sapasīgajam pārim!!  
Lai nu izdodas:  ... būt - kopā un brīvam - būt ... .. ne jau visiem- tas sanāk..

.. man kļuva- skumji... es- nemētāšu vairs akmeņus, Tavos blogos- nē!!! pēc tik izjustiem, izsāpētiem vārdiem- vnk- roka neceļas, to darīt...

Nē, tā NAV kļūda- ticēt. Es atkal- TICU. Kaut... Tu pareizi pateici... liki man ieskatīties sevī tā dziļāk tikko... jā, viens mazs acu kaktiņš- man tomēr ir vaļā... Tu zini?? palika mzl- skumji gan... kaut- tikko vēl irgojos citā blogā.... Man ir skumji, ka turu to acs kaktiņu- vaļā!!!! ..

.. šodien vienā blogā izlasīju par akmeņu mētāšanu... , Ingrida Xx...,atausa atmiņā sen lasītas kāda dzejnieka rindas -/ Tajā akmenī , ko tu man sviedi ... , ak! kādi tajā sasaluši ziedi ... / Bet akmens ir akmens , kādam sāp ..., lai arī tie ir Tavi sasalušie ziedi , ko Tu man met , pat neprasot , vai arī man ir tādi - sasaluši ziedi , ko Tev mest ...Es vairs nemētāju akmeņus , vairs ne. Un to , man mesto , jau pulka daudz ir krājies ..., lai viņi guļ mierā , apaug ar sūnu , atdodot savu sāpi zemei . Un savējos , ar sasalušiem ziediem iekšā , es nolieku aiz stikla . Es reizēm nāku viņus apciemot un , ilgāk uzlūkojot , ziedi sakustas , gaisā izstarojot aizgājušo dienu smaržu . Bet es turp aizeju arvien retāk ..., smarža kļūst arvien vājāka , ziedu kontūras akmenī izbālē . Ar laiku tie kļūs gluži parasti akmeņi , kas ne ar ko neatšķirsies no citiem akmeņiem... Un labi , ka tā .

Ingrida Xx, par to Tev - puččīte !  

kkā gan nesajutos ko vēlējusi.. , bet- lūdzu!!!

Aga,tur jau tā lieta,ka viņam uz vienu pāri tikai viena bulta.Ja neizdodās trāpīt diviem uzreiz...

paldies par Tavu silto sirsniņu !    Ingrida Xx  Tāds jauks novēlējums ..., kas zin , varbūt kādreiz arī  piepildās ...  

.... tāāā... tgd jāpieslēdz intuīcija- kurš piedāvājums būs tas labākais
/Ingrida! uzticies- sev!!!/ ..  

es kaut kaadaa tiiriishanas reizee esmu izmetusi mazu luugshanu graamatinju...vai ieskjirojusi citur.
Esi sveicinaata Marija!.

viedi vārdi!!!
"mēs neuzticamies paši sev..."

Es- mēģināšu tgd uzticēties- sev!!! Jo- man jāsameklē- Vīrietis!!!

Galvenais šķērslis, Ingrida Xx...,kas mūs kavē ļaut draugiem ielūkoties mūsu sirds dziļumos, ir nevis tas, ka mēs viņiem neuzticētos, bet tas, ka mēs neuzticamies paši sev... Ja Tu vari uzticēties kaut vienam vienīgam cilvēkam , dzīve kļūst daudz nozīmīgāka ...

Miilestiiba neuzvienu personiigi neshauj! Miilestiiba nav Amors, kas izjoko kaadus divus.

lai tev veicāsev ar tādām

šodien- viena splašnaja erotuka!!! jau 3.blogs, kurš sit uz tiem- nerviem- tur lejāk... .. neies cauri!- jāmeklē vīrietis...

Tagad es zinu, ka no otras puses nebija ne māzākās mīlestības, bet meli ir saldi, kā medus.