Dom...par silikonu domaju nepartraukti.....

Ingridin, es gara acim redzu kaa Tu mani supo savas supoles.....
mes sadevusies rokas pastaigajamies pa Tavam bernibas takam....
un apguloties uz lievenisa...skatamies saulrietu....
tad mes sajutam...ka abi esam uz viena vilnja....
labaas sajutas zud.......kad sac runat   par savu bankas kontu...
....EGOISTE
NAUDU   verte augstak par musu attiecibam..
BET, LAI!....
esmu vilies Tevii....
es piecelos kajas..
ar augsti paceltu galvu aizeju saulrietaa

Vai pats neesi domājis par silikonu...? Tu taču pēc insulta vari pataustīt tikai savus pupiņus....būtu tak patīkamāk taustīt kādu D izmēriņu... Nedomāju, ka tas spētu pacelt tavu ķekaru, bet pašapziņai neliels domkrats tas noteikti būtu...

Ingridin....esmu par tetovejumiem...jebkuraa vecumaa....jebkuraa vietaa!
Ingridin....silikona pupini  Tev labi izkatitos.....nav darga operacija.....bet kas par rezultatu!

... ai, un aizmirsu Tev, manu nepilnību un noviržu Pētniek, pateikt, ka nākamnedēļ- BEIDZOT!!!- taisu tetovējumiņu!!!.. gribēju jau sen, vairākus gadus neliek šī doma mierā; bet tad- naudiņas palika žēl, tad- nevarēju īsti izšķirties- tieši kur, tad- nošaubījos par zīmējumu, kuru vēlos sevī ietetovēt... tad- par saloniņu- kur.... ai, nu visādas stulbas novilcināšanās!!! ... To es Tev tā, lai Tu zinātu, ka tēmiņa vienam blogam no sērijas "fuj!!"- tev atkal nodrošināta!
Un- tā kā Tavi blogi- lielākoties top- parazitējot no manis aplikšanas- tad- domāju- tikai normāli būtu, ja par kārtējo šedevru ieskaitītu man kontā summiņu, par kuru- draudzīgi- vienosimies

Pie vainas sociālā paradigma...

Man, Sandīti, ir MANS vecums, un tas- MANS- man atļauj darīt- ko un kā- vēlos pati!!! Drēbes, kuras velku, nav ne negaumīgas, ne stulbas, sev tīkamajos standartkostīmiņos, ok- bikškostīmiņos, varēsi ietērp dāmu savu. Ne jau nu Tu, te censdamies veidos- šādos un tādos- mani pazemināt, būsi tas, kas noteiks MAN- ko un- kā. To noteikšu tikai un vienīgi- es pati. Un Vīriešu, kuriem šķietos- iekārojama, ir gana daudz. Tā gan.

Ne jausmas, kur- pirmavots, bet tekstiņš šāds... reāls un iedvesmojošs- ļoti!! .. tā shēmošana, kura te pieminēta, ir tik debeli tieša, ka tad, kad noslēdzot- apli vienu, ieej citā, šo shēmošanu atmetot- pavisam!!!- saproti to, ko saproti- esi joprojām dzīva, seksīga, griboša!!!.. nē, ieraugot kādu no bijušajiem- NAV ļenkanas kājas!!! Ir- sprādziens- zem jostasvietas!!.. un- minets, ok- orālais sekss, sniedz baudu- neaprakstāmu!!- ne jau nu tikai tam, kam to- veic. Atklāti baigi!!! Bet- man dziļi patika- šis- konkrētais- teksts /nezinot, pat- nevēloties zināt- pirmavotu!/!!!

Esmu atpakal uz celja, man jau palika bail, no garlaicibas bija jalasa ilgas copy paste murgi...

Vardu briviba....un eksperiments var turpinat savu celju...

eksperimentam ..... šāda pieredze arī noderēs?

Organisma terapija ar ārstniecības augiem. Aprūpes mērķis - labsajūta. "Savu automašīnu mēs regulāri nogādājam apkopes centrā, ik pavasari dzīvoklī veicam ģenerāltīrīšanu, un tieši tāpat mums jārūpējas par savas "iekštelpas" sakopšanu.

Ilga ilgaida 23:00
Redzu, ka Tev tā Sandra ir iepatikusies, citē vien, pietaupīšu to dzēšanas prieku citām rezēm , ja vien pats neizdzēsīsies ātrāk...

Vēlēšanās piepildās. Katru dienu, katru minūti, katru sekundi. Mēs pastāvīgi kaut ko vēlamies. Apzināti un neapzināti. Vai mēs tam ticam vai ne, Mēs vēlamies par tad, Kad to nemaz negribam. Ko jūs vēlaties?

Esmu iemesta kaut kur dziļā dirsā. Likās, ka būs trakāk, bet pārmaiņas liek atskatīties uz visu, kas bijis, no malas. Ir tas slavenais teiciens, viss, kas notiek, notiek uz labu. Nu redzēsim, kas labs notiks ar mani, kā veidosies mans tālākais ceļš.
Bet laikam jau pats esi savas laimes kalējs, kaut gan es ticu arī nejaušībām, likumsakarībām. Jāvadās pēc jūtām, jārunā ar sevi - ko es gribu, kas man sagāda prieku.
Varbūt beidzot ir pienācis laiks atrast savu hobiju?
Izmēģinat visu- tenisu, spēlēt klavieres, dejot deju studijā, cept bulciņas - ja nu man ir ķēriens uz kādu no šim nodarbēm?
tāds apcerējums vien ir sanācis.
Es esmu droša tikai par to, ka esmu palikusi pieaugušāka un tas mani padara traku.
Gribētos vēl nedaudz noraut ručku un pamosties no varenas balles tikai pēc nedēļas, to es tagad varu atļauties.
Aleluja.

šodien braucot autobusā nonācu pie dažām atziņām, pie kurām man ir jāpiestrādā, tas nenozīme, ka es no tā neko nedaru, bet ir jānoslīpējas vēl nedaudz:

Man ir jābeidz apvainoties par sīkumiem un iedzīt sevi stresā par pazaudētām nieka atslēgām;

Jāanalizē sevi un citi vairāk, jāsāk domāt ko runā, filtrēt apkārtnotiekošo un mēģināt uz lietām skatītites no malas;

Neļaut sev kāpt uz galvas un pastāvet par savām domām, jo parasti ļoti daudz ietekmējos no citiem, beigās nesaprotot ko domāju es;

Izturēties pret citiem ar labu, teikt labu, darīt labas lietas, ja vien cilvēks nav galīgais mēsls, bet filtrējot cilvēkus, es ar mēsliem nemaz neesmu kopā;

Jāizdara lietas līdz galam;

Uzmanīgāk attiekties pret personīgajām mantām;

Prast noformulēt domas;

Nepazaudēt savu ES;

Argumentēt;

Nemelot sev, saprast, ko vēlos;

DOMĀT AR SIRDI!

Jo pasaulē ir tik daudz visādi nieciņi, kas liek saprast, ka ne velti mēs dzīvojam.

Mazāk stresot, vairāk baudīt;

Mācīties no kļūdām un nejusties mazvērtīgam, ja kaut ko nemāki, visu tāpat nevar apgūt.

Darboties ar sevi radoši, iet uz teātri biežāk....es ģībstu no īpašās teātra smaržas, kas nāk no dekorācijām, ak, ja varētu izsmaržot visus aktierus.

Viņi novēro tā izturēšanos gan dienā, gan naktī. Tāpēc viņi par savu mazuli var spriest labāk nekā ārsts, kurš bērnu izmeklē 20 minūtes vai varbūt pusstundu, un nezina, kā mazais izturas, piemēram, vakarā vai nakti. Katrs bērnu ārsts ļoti nopietni uztvers jūsu novērojumus un veiks bērna izturēšanās etioloģisku izmeklēšanu.

Tas viss sākās pavisam negaidīti. Nekad nebūtu iedomājusies, ka tas var sagādāt tik patīkamas sajūtas. Likās, ka visi magnētiskie lauki saslēdzās dažās sekundēs. Viens skatiens, telefona nummuru apmaiņa, tikšanās, smaids, smiekli, ļoti, ļoti daudz smieklu un pozitīvu emociju. Labs atmosfērs un laba kompānija. Jaunu saīsinājumu ieviešana. Lielas, jaunas un brīvas atklāsmes. Dauzīšanās ar erotiksu pieskaņu, ķircināšana. Viss, kas man tā pietrūka. Un tajā pat laikā varu darīt ko gribu, mani neviens nemāca, neizsaka sliktas piezīmes, nepiļī. Ļauj būt un beidzot neizlikties.

Kad esmu ar tevi, jūtos kā burbulī. Nē, tā noteikti nav mīlestība. Bet mēs tik daudz sarakstamies, sazvanamies, domājam viens par otru. Tas mani nedaudz padara bažīgu. Bet mākslīgi jau neko neierobežosi. Mums tāpat katram ir savi pienākumi, lietas, štelles. Bet arī nesarunājot iepriekš, satiekamies atkal un atkal. Un līdz rītam runājam niekus, smejamies, ēdam, dzeram, ejam vannā, bučojamies un skūpstamies- citreiz mierīgi, citreiz it kā gribētu viens otru apēst.

Dzīve man ir piespēlējusi jaunu kārti, jaunu atklāsmi. Jaunu tikšanos – kas mani ļoti iepriecina. Es zinu, ka tas nebūs uz mūžiem. Fantastiskas sajūtas. Acis pašas veras vaļā un sāku saprast lietas par sevi.

Es trīs reizes nospļāvos sev pār plecu, lai nepieļautu vecās kļūdas. Un zem deguna murmināju: ”Saņemies, saņemies!” Tā ir tikai spēle, bez nosacījumiem. Baudi! Kad tas beigsies, beigsies... Būs pavasaris, plauks puķes... un tevi atkal kāds lutinās ar nesamākslotiem komplimentiem. Tā no sirds, bez vēlmes tevi sašņorēt.

nu re, jau nāk

Jā , nu jau kārtējais citāts klāt   Labunakti   !