Pravieša laikos te arī Muhamedāņu nebija ... lai šie pazūd !  

Ingrid, tieši par to ir šī runāšanās- strīds vai diskusija par tēmu, notikumu, neaizejot līdz personiskiem apvainojumiem, šķietamībām, fantāzijām par otra rīcības iemesliem. Pat, ja , kādā brīdī stāstītājs ir ko privātāku pavēstījis, ir zemiski to izmantot jebkurā citā sarunā, lai ieriebtu, apvainotu. Bet cilvēki ir tādi, kādi ir, arī dusmīgi, šauri domājoši, aizkaitināti, nenovīdīgi, nenobrieduši utt.,m Tu jau pati zini, ka ideālas pasaules nav... hm, bet varbūt tieši šī ir tā ideālā, jo, kā tad bez sliktuma mēs zinātu, kas ir labums?

... re nu- kad aicina ķerties vērsim pie ragiem, nē!!, uzreiz bruģē sev atkāpšanās taciņu..

Es taču neteicu , ka pats diži daudz saprotu   ...

Es Tev, Kuku, privāti piesūtīšu bildi ar savu auto patreizējā paskatā- nu tad ievērtē ar vīrieša aci un dod man padomu, no kura stūra ko sākt, ok??

Jā meitenītes , jūs neko nesaprotat no auto remonta  

Man šķiet, ka savureiz patiešām ir vērts padiskutēt pa nopietno!! Tas, kā jau teicu, vingrina/attīsta spējas izteikt savas domas, pamatot tās... Parasti rakstu ātri, pārlasu, saprotu, ka to vai šo labāk formulēt bija tā, ne tā, kā es to izdarīju... Un- es nesaprotu, kāpēc uzreiz jābūt kkādam naidam, vai vēl nez kam, ja cilvēki diskutē, pastrīdas, un tā...
Es varētu pat pieņemt "Rudītes" aizrādījumu par Tavu komentu, kurā tika izteikts aizrādījums varbūt ne gluži draudzīgā formā, tikai man ļoti nepatika, ka persona, kas tika konkrētajā gad.aizstāvēta, tik īsā periodā te noplivinājās ar vairākiem atšķirīgiem nikiem, tad- vai te vsp ir stāsts par jaunu blogotāju, kuram tiek apgriezti spārni jau pie pirmajiem ierakstiem?? Nu nē taču!! Vairāk gan šķiet, ka viens no šejieniešiem pēkšņi sadomāja pamainīt imidžu!!

Un kas man nepatīk- ja runājot par lietu, tiek izdarīti secinājumi par pieminēto cilvēku privāto dzīvi vai to, kas mudinājis uz vienu vai otru rīcību;  es, pēc visdramatiskākajiem notik. savā dzīvē uzrakstīju blogu, no tīras sirds, bet- nē!!- man tiek iedzelts, ka nupat esmu starā par saņemtajiem labajiem vārdiem, un aiz to nu tapis mans koments!! Tas mani aizskāra gan. Ai, nav ko!! Visu jau pateicu "Rudītes blogā", ne man naids, ne dusmas, nekā tamlīdzīga!! Cilvēkiem IR jāizsaka savs viedoklis, tikai to var izdarīt arī, neaizskarot uzreiz personiski. Ok. Gana esmu atkal te sapenterējusi..
Lai nu parunājas citi...  

Ptu,ptu, ptu, cerams, ka labi būs ar to cepurbūšanu, Kisa!

Lai labi valkājās,Ineta!

Kisa, man patīk Tavs dzirksteļainums un šodienas bildes cepurīti (Tu iekš cepurītes, pareizāk sakot bilde...es šodien cepurīti nopirku ). Šis blogs nav ne cīņas, ne uzbrukšanas vai aistāvēšanās manevrs. Negribēju izvērst kaut kādu skaidrošanos svešā teritorijā, tā teiksim, bet akcentēt tos manipulācijas paņēmienus, ko Amigosā pieņemts izmantot. Tas tāds kā aicinājums runāt par konkrētu tēmu un notikumu, ja ir sāpe.

Ineta...par netaisnību ir jācīnās,protams...bet te manuprāt nav vērts   tapat bija un būs zākātāji...lai arī cik labs esi.
Pats galvenais, ka līdzcilvēki zin kādi esam  a pārējie...atvainojos

Tas tā...humoriņam

užas, užas, Ineta!!!    mani smīdina te, smīdina patreiz skaipā, gribu pateikt ko sakarīgu, bet- nu nesanak kkā....

Ak, ar tiem vidiņiem ne Tu vien esi apdalīta, gan jau , ka citiem ar tas līdzsvars rodas, summējot smieklus ar asarām. Un varbūt , ka labi, ka tādi cilvēki mums blakus un apkārt, varbūt, dažreiz neērti šie cilvēki, bet dzīvi, atraktīvi, dzirksteļojoši... nu nevar taču visi tādi līdzeni būt (ko darīs, ja viss Amigoss no tādiem kā es sastāvēs, užas!)

Vinetiņ!! Neiedziļinies!! Pabrauc pa virsu- arī ne vainas!!  

  nu tāda esmu padevusies, ai- sasmējināji mani!!!!!   paga... man jānomierinās, lai rakstītu tālāk.... ... vai nu drūmākā nopietnība, puņķi un asaras, vai- par visu nāk smiekli... es jau šodien, kad mamma bija ienākusi, jautāju: kur viņa to manu vidiņu nolikusi?? .. un vsp- mamma man atnesa zupiņu, jauki!! .. man smadzenes mazliet esot satricinājušās, un tad nu slinkoju te ta, ka pilnīgi šausmas!!! ...  

15.Pacenties katrā notikumā gūt prieku. .. mja, arī tad, kad iegāzies peļķē vai ieskrien ar pieri standerē... iedomājos un sasmējos, cik daudz mums nav bijis dažādu "klizmu", un bieži vien taču esam par tām pasmējušies, vai nu uzreiz vai vēlāk. (te es, protams, nedomāju kādus traģiskus notikumus, par tiem nu gan prieka nekāda).

Mani jau vairāku gadu garumā apbur Vinetas komentāri, tikai esmu bišķi nesaprašanā par tiem.

Nevelos iedzilinaties.Bez komentariem.

Ingrid, Tu man brīžiem atgādini kaķēnu, kurš skrien virsū tai lēkājošai bantītei striķīša galā.... hei, esi taču jau liela, kur Tevī tik daudz ekspresijas???

Atā, Jut iņ, katrs izvēlas savu uzvedības modeli, atbilstoši vietai, apkārtējiem un temperamentam, raksturu gan varot piekoriģēt