Krievs ar savu Ideologiju mak labi dzivot Tur un Te-pat savakt letu darbaspeku-tam Mulkim pie vienas vietas-galvenais radit Apzinu-visi Vinam paklaujas...

.. tavs optimizms ir liipiigs, vai nebaidies ar to aplipinaat paarejos...

  Klipa raustīšana,tā ir SPĒLE uz NERVIEM.   

Iespejams pameklet citatus par zemi,kura esam ielauzusies-nav nedz darba,nedz Jumts vurs galvas-esot Amerika.Principa dzivojot Latvija ar to pasu Krievu-varu piebilst-nevelos mulkim stradat-radis problemas parejiem ar savu grandiozo kodolenergetikas programmu-ir jau Piedzivots.

Lieldienu noskaņai:

Krievs ar ideologiju sacis nodarboties-tas ir labi!Sacis Novertet!

ES,tam čigānam,būtu iespēris pa ĒRZELI un to spaini,ar degvīnu uzmauktu  viņam uz galvas...

Man bērnībā labāk patika rotaļāties ar mašīnītēm tagad arī lelles vispār neredzu, rados puiši vien

tad jau ir risinājums!!!!   nekaitināt!!!!

Nekas nemainīsies, ja kāds cits to pateiks, ir jāpasaka pašam sev, un ar smaidu uz priekšu

Diez vai, diez vai, ir lasīts, ka karma iet ar paaudzēm, kaut vai par to pašu Amerikas prezidentu

Prieks atnāk ar gandarījumu par lietām vai procesiem, kurus esam veiksmīgi veikuši, vai jūtām un attiecībām. Agrāk, kad saziņas līdzekļi vēl nebija tik attīstīti, kā šodien un saņemto ziņu daudzums bija krietni mazāks, cilvēkiem bija laiks emocionāli izdzīvot katru ziņu un notikumu.
Šodien, kad mūs apber ar informāciju vairāk, nekā emocionāli spējam "sagremot", nespējam uz visu noreaģēt ar emocijām - arī ar prieku uz tām lietām, kuras mūs priecē. Jo tuvāk esam lielajam pārmaiņu punktam, jo dzīves "ātrums" palielināsies. Kulminācija būs turpmāko 3 - 5 gadu laikā. Tie, kas nepaspēs piemēroties šai situācijai var tikt sāpināti, tāpēc es arī piedāvāju cilvēkiem vairāk zināt un interesēties par to, kas aizsargā no energoinformatīvās pārpilnības. Smadzenes ir kā datora cietais disks ar ļoti lielu (bet ne ar bezgalīgu) atmiņas ietilpību. Jo vairāk to "piesitam pilnu" ar informatīvajiem atkritumiem, jo mazāk vietas paliek derīgajai informācijai. Tie, kas ļoti iecienījuši cauru dienu klausīties rādio, skatīties TV, lasīt avīzes, reklāmas utt., piesārņo savas smadzenes ar lielu informācijas daudzumu. Kopš 1989. gada ienākošās informācijas daudzums pieaug ar ievērojamu paātrinājumu un pārmaiņas notiek ar vien straujāk.

Ko tur domāt, kad pirmoreiz sadzirdēju, sirdī iekrita, tā kā netā nevarēju sameklēt, griezos pie paša Jurīša

būČ.**

malacīte  

Gadās ,ka bez tā nemaz nevar... vajag kādus vārdus kas mierina,pat tad ja zini ka tas neko nemainīs...

Paldies.