Dzēsts profils
14. apr 2010. 23:42Katrs atpūšas kā māk (vai nemāk) pie sevis mājās,nekustamajos īpašumos!
Alla T. 14. apr 2010. 23:39Elpojot caur katru šūniņu
Atbrīvojos no bailēm par rītdienu
Ietinot sevi dievišķā tērpā
Atjaunoju ticību ,cerību un mīlestību.
Ticība kā templis manai sirdij
Kā atspīdēts gaismas ceļš
Kā mana griba manai gribai
Kā dāvana no debesīm.
Cerība ir mans brīnums
Smaržojoša puķe šalcošā vējā
Mana gudrība un varenība
Dzīves vibrējošās vijoles spēlē.
Mīlestība mans dievišķais eņģelis
Manu cerību sasniegtā virsotne
Manas dzīvības pašreizējais ūdens
No kura dāsnums straumēm plūst.
Ticība , cerība , mīlestība
Attīrītas debesis virs manas galvas
Mans tīrais ērtais Dieva templis
Mans gaismas ceļš starp debesīm un zemi.
- Evita Līvmane -
Alla T. 14. apr 2010. 23:29tādas situācijas notiek ne tikai pavasarī.un tie skūpsti ir skaļi ar s'makstināšanu.Spēle uz publiku.?
nikola s. 14. apr 2010. 23:20hī....emocijas ir visprecīzākais čuijs....vajag to darīt...vai ne...:)...tās nepieviļ.....,jo prāts reizēm...saka nē....un tad patiesā dzīve beidzas.
Ingrida X. 14. apr 2010. 23:09Oriģināls piegājiens:))
Dzēsts profils
14. apr 2010. 23:06es nevienu neklausu jau sen,daru ko gribu.............
Dzēsts profils
14. apr 2010. 23:05Vismaz kur ēd tur nedirs - uzvesties māki
Dzēsts profils
14. apr 2010. 23:03man viss ir stokos,es te atpusos..........
Dzēsts profils
14. apr 2010. 23:00"Kad dzīve skarba kļūst,Skarbie nesalūst..."..ja nemaldos tie ir vārdi no fimas "Viegla uzvedība''..Paldies,atgādināji...
Dzēsts profils
14. apr 2010. 22:59Īpašum kam Tu tāds esi vajadzīgs un kam piederi ?
Dzēsts profils
14. apr 2010. 22:5820:35 -nu tad čaviņ gan!
Dzēsts profils
14. apr 2010. 22:56Ņemtu līdzi sievasmāti un pats aizmirstos krastā!
Dzēsts profils
14. apr 2010. 22:55un ne tikai.........
