....visu cieņu...man arī mīļš šis dziedātājs!
sākumā patika,ka viņš tautās izgāja ar savām parupja humora pilnajām dziesmām *tak nekas tāds nebija līdz tam dzirdēts) ...bet tad jau nāca arī cikls ar A.Čaka vārdiem un pierādīja,ka neba nu viņš tikai dzērājzellis utt...likās tiešām feins sirdscilvēks esam,drusku tikai apmaldījies ...

o bļin. jāpārvācās uz Jelgav. interesanti, kā tur ar vīriešiem. ir kas jēdzīgs vai visi apslīkuši?

Čalim ar loģiku viss ok.

I like this poem..thank you very much Ina

Valdi...nedomāju, ka esi tik bailīgs......sievietes uzmanieties!....

Dzeršana sabiedriskās vietās ir visai apsveicama parādība, īpaši šajos pārbaudījumu laikos. Atrodoties sabiedriskā vietā, dzērājs iegulda visus viņam pieejamos līdzekļus sabiedrībai noderīgā mazā biznesa attīstībā, pievienotās vērtības nodokļa apgrozījumā un protams veicina darba vietu palielināšanos ražošanas un pakalpojumu sfērā.

Kāpēc Tu domā,ka viņš bija sadzēries?????????
Vot tā jau ir tā Cilvēka daba,ka vienmēr domā tikai to sliktāko.

es nezināju ar kādu slimību,paldies Dārsniec par informāciju.

Drēģeris nomira....Ar plīsušu apendicītu...

īpaši Zelma

http://www.youtube.com/watch?v=Dr3kwhUqpC4&feature=related

Kas par projektu?

sievietes ir nātres, vīrieši - iskapts, gulties! maķ, izlaidušās te sapņotājas   ūdens, šmūdens... vircā tās pārplaucētās un nobirušās rozes, maķ.

VALDI viņš dzīvoja dziļos laukos ..un TAVA  ironija nevieta..
ja sieva LELDE to izlasiitu ..sāpes jau paarvareetas bet atminas nezudīs..

Vērtējam gan, kā tad bez tā. Visupirms pakaļu novērtējām, tad krūtežu nopētām. Un vēl vai ciskas nav pārāk resnas   Tālāk domājam - un nafig man atkal šis kārtējais klucis vajadzīgs? Atkal mājā miera nebūs, grabināsies kā žurka pa miskasti cauru dienu, laikam vēl bērnu varza arī nāks līdzi, tie jau visu māju izdemolēs, mugurgrauži. Un nedod dievs šai vēl māte dzīva, ka tik līdzi neatvelk, to maķ viņu. Jau tagad ņaud par kādām tur attiecībām, kas būs kad tā zaraza te iedzīvosies, ak mans dievs, nu kam man tas vajadzīgs....

Par Visariona periodu Aldis pēc tam teica – kaut kā stulbi esot sanācis. Vispirms izdevies atrisināt iepriekšējās veselības problēmas, pēc tam – iekulties jaunās, saistītās ar darbību šajā sektā.

Ar līdzcilvēku palīdzību Aldim izdevās no sektas izkļūt. Pēc tam 2001. gadā sekoja nākamā radikālā rīcība – pārcelšanās no Rīgas uz dziļiem laukiem un pievēršanās kristietībai.
Laikam var teikt, ka Dievs atalgo tos, kas bijuši pakrituši un spējuši piecelties. Alda dzīvē bija sācies periods, kuru raksturo vārdi, ko izvēlējos par šī raksta virsrakstu. Nē, viņš nebija kļuvis par svēto. Kā jebkuram no mums, arī Aldim piemita cilvēciskas vājības. Kā jebkurš no mums, viņš mēdza aizsvilties dusmās un, kā jebkurš no mums, šūpojās dažādu emociju šūpolēs. Un tomēr viņš bija kļuvis citādāks. Citāts no sarakstes ar Aldi: “ ..vainīgos kopš savas apziņas izmaiņām kādu brīdi vairs nemeklēju, jo pirmkārt meklēju vainu sevī un parasti arī atrodu.” Aptuveni savas dzīves pēdējā pusgadā Aldis man ne reizi vien teica un rakstīja: “Es jūtu, ka esmu pietuvojies kaut kam lielam un diženam. Tam drīz ir jānotiek!”

Aldis noteikti negaidīja, ka tas, kam viņš ir pietuvojies, būs tas, kas notika. Viņš bija pārpilns ar radošām idejām, kuras tā arī palika tikai ieceres...

..........................

....

viennozīmīgi, gudrība nav tā lieta no kuras būtu jābaidās, jābaidās no cilvēkiem, kuri  šo vārdu piesavinās un uzspiež" to tā saucamo gudrību" cietiem. Un vispār nesaskatu nekādu sakarību starp sievietes(tavu) gudrību un vīrieša mukšanu prom.... viņi vienkārši nezina kā aiziet, paši baidās no sevis no saviem lēmumiem, kuri beigu beigās var izrādīties kļūdaini....var mukt taču no sievietes, kura ir gudra kaut kādā dzīves jomā, bet sit vīru, bērnus un vēl tur sazin ko kriminālu dara, no tādas gan jābēg,,....oi te taču var diskutēt bezgalīgi!!!

Protams atceros,, īpaši melnā pantēra.. Kad biju galīga sīka dziedāju ar "draugiem" un klausījos pieaugušajos kā tie niknojas ka esam tādai dziesmai pa mazu un ko gan mēs knariņi zinām..   

Patiesība...ne vienmēr tā svarīgākā....izjūtas, sajūtas var mainīties...un acis arī var atvērties...tāda tā patiesība mēdz būt dažāda .....