Dzēsts profils
12. mai 2010. 00:59man šķiet,ka galvenais ir lai pašaiem mums kādu vajag.Egoistiski bet cilvēcīgi.Kādu blakus...un paŗējais ir tikai fons...tikai fons
morgana b. 12. mai 2010. 00:56nu , tad tici meliem!!!
Dzēsts profils
12. mai 2010. 00:54 par uzdrīkstēšanos būt, kas esi, kaut uz papīra paliek tik vārds, uzvārds, adrese, to visu var mainīt un pārrakstīt, bet būs cilvēki, kuriem tu esi tu. tas ir svarīgākais, manuprāt, ka esi kādam vajadzīgs un tev kādu vajag. ka dzīvē pamani ne tikai rozes ar kliedzošu uzrakstu par atlaižu cenām, bet arī pienenes sētmalē. neaizmirsti dzīvot, jo pasaule ir visapkārt, nevis papīra lapā ar vārdu, uvārdu utt.
nu mana šīvakara delverība ir aizrunājusies:D
miillSniegpulksteniite (. 12. mai 2010. 00:26galvenais process ir viņa dots:))...patīkams:)...nebuutu patika uz procesu...viss buutu tukšgaitā...bērnu nebūtu
vilnis s. 12. mai 2010. 00:14Kad uzlieku roza brilles, ari man gadas šadi augļi, kad noņemu tās tie kļūst rugti.
miillSniegpulksteniite (. 12. mai 2010. 00:13..nu ja , kur odziņas tur ar lapiņas un pat nosalis kāds un sakaltis ar:))
miillSniegpulksteniite (. 12. mai 2010. 00:12nu vo!!!..., bet no laika gala sievietes vien to dara kā stāsta ,kas un kā, bet vīrietis visu pa savai šnitei saprot un tapēc nekā...viņš uzreiz domā ,ka nevar uzticēties ,jo tas kā nebija tā kā pats saspņōjies:))...ne tā iztulkoja...:))
valda v. 11. mai 2010. 23:51Patriks redzi nu Tu pats tikko atbildēji uz savu jautājumu.Tikai cik tālu tā var nonākt ja viens otram melo?Attiecību krahs.
valda v. 11. mai 2010. 23:45Zinu ko vēlos,bet ne vienmēr tas ko vēlies ir sasniedzams.
Dzēsts profils
11. mai 2010. 23:27vēl no skolas atceros Ziedoni- tumsā nevar pazaudēties, tikai atrasties.
tad nu dzīvojam sev un mīlam sevi, citus uz pilnu klapi, kamēr ir sirds!
Ewa S. 11. mai 2010. 23:22jā..te nu ai nu ir skaudra patiesība...vai nu esi karsts vai auksts....tikai tad ja mīlēsim sevi..mēs spēsim mīlet pilnvērtigi citus..un tad arī mūs mīlēs..tādus kādi esam
Inese Š. 11. mai 2010. 23:22Man patīk šīs Pāvila Rozīša dzejas rindas:
No sevis bēgot, savs tu tieci,
Tik sevi visur varam gūt.
Lai kā pēc cita rokas snieci –
No sevis bēgot savs tu tieci,
Kaut visu smalkās drupās trieci –
Tev tomēr visur pašam būt.
No sevis bēgot savs tu tieci,
Tik sevi visur varam gūt.

