Dzēsts profils
13. jūl 2010. 09:38
Dzēsts profils
13. jūl 2010. 09:38Paldies, labrīt un jauku visiem dienu!
oome S. 13. jūl 2010. 09:37ej pats
Dzēsts profils
13. jūl 2010. 09:36esmu atļāvusies gan ,un to sauc par risku ,jo ir tak teiciens -kas neriskē nedzer šampanieti
Dzēsts profils
13. jūl 2010. 09:35nav nekādas garšas. rūgts un sūrs, kā driģenes būtu ēdis.
Dzēsts profils
13. jūl 2010. 09:35 Sieviete no vīrieša grib visu vai neko;
vīrietis no sievietes grib visu un pēc tam neko.
K.Melihans
Dzēsts profils
13. jūl 2010. 09:34jā ,jā es esmu ,kā uguns -nespēlējies ar uguni ,ka neapdedzini savus spārnus
Dzēsts profils
13. jūl 2010. 09:32Rekets. Zaķis pie sniegavīra: Atdot burkānu, savādāk ieslēgšu fēnu.
Dzēsts profils
13. jūl 2010. 09:29es aizveru acis ,kad gribu ko sajust ar sirdi arī jauku mūziku klausoties aizveru actiņas un nesen apt iznāca kuriozs ērģeļmūzikas koncerta laikā aizmigu -Vivaldi -pavasaris maniaizmidzināja ,E. Dārziņa melanholiskais valsis lika man lidot ,bet Bahs atmodināja ...
Dzēsts profils
13. jūl 2010. 09:27Kad sapņojam un skūpstamies- mēs gribam lai šie mirkļi nekad nebeidzas...
Ingrida X. 13. jūl 2010. 09:27Un kur tad ir tie kanoni, kurš Gudrais tos uzrakstījis: cik tālu drīkst??
Galvenais- pašai ar sevi nesaiet ragos.
Un- jā- nesāpināt tuvākos.
Dzēsts profils
13. jūl 2010. 09:26To pašu jau varētu teikt par vīrieti...teicienu par bitēm es arī biju dzirdējusi attiecībā par vīriešiem...Vīrietis ir kā dārznieks ar vienu dārziņu par maz. Sieviete ir emocionāla būtne un uz pārestībām no vīriešu puses reaģē dažādi...
Dzēsts profils
13. jūl 2010. 09:22Par drosmi to atzīt
oome S. 13. jūl 2010. 09:19Raganas mes visas esam
Bet mileet gribam un rupeties par otru (ari virieti) ir musu suutiba.
Ingrida X. 13. jūl 2010. 09:18Visu meiteņu iepriekšrakstītajā- sava taisnība.
Mierīgi līdzās pastāvēt- jā, bet ne jau uzreiz draugi. Arī tad, ja ne tik tiešā nozīmē tas domāts.
Par piedošanu- jā, jo tā nepiedošana jau mani pašu saēdīs.
Dzēsts profils
13. jūl 2010. 09:16 Vīrietis kļūst vēss pret sievieti, kas pārāk stipri to
mīl. Acīmredzot ar sirdslietām ir tas pats, kas ar
labdarību: kurš nav spējīgs atdarīt ar to pašu, kļūst
nepateicīgs.
Ingrida X. 13. jūl 2010. 09:12Dažreiz arī to garšu piemirstu, ja paši neļautu laiku pa laikam sev to atgādināt...........
Ingrida X. 13. jūl 2010. 09:10Pretrunu kamols- jā.
Bet...ne jau tādās galējībās: mīlestība- briesmīgs naids;
labestība- vardarbība
....................................
Es, protams, varu tikai no sevis uzrakstīt. Gan jau ir arī nepretrunu kamoli:))
