Kā nu kuro reizi sanāk...

moon marta - zelta vārdi par meliem. Un nav ne mazo, ne lielo melu (kā citi domā) - meli ir un paliek meli. Labi pateici - gļēvums .

Garšīgu...

Visšausmīgākie Dzīvē ir meli!!!-kuri tiek ietērpti gļēvuma un mazdūšības plīvurā.

Nezinu, kāpēc reizēm cilvēki ir tik nežēlīgi viens pret otru...kāpēc viņiem patīk, ja otram sāp. Man nezin kāpēc gandarījumu dot tas, ka es varu kādam palīdzēt, kādu uzmundrināt. Man apkārt  ir daudz vairāk pozitīvu cilvēku...ko sēsi, to pļausi...

ne tikai no rakstura.......es uzskatu ka  vislielāko ietekmi  uz cilvēku atstāj   vide kur viņš piedzima, kur viņš noformējās kā personība....tā ir ģimene, draugi, skola, valsts........

Jā,tik paridarijumu atzīt pēc laba laika.nu labi ka tā.

Andi, gadās arī tā, ka nodara sāpes neapzinoties, bet, ja tas cilvēciņš to atzīst un prot atvainoties (kas ir ļoti grūti izdarāms), jo ne jau katrs jūt vajadzību atvainoties , tad tas jau ir ceļš uz nākotni

Šos vārdus ir teikusi Zenta Mauriņa.  Vārdi skaisti , patiesi, bet dzīvē bieži mēs viens otru sāpinam, izliekamies, melojam, melojam, melojam līdz sapinamies kā zirnekļu tīklos un mums pašiem sāk likties, ka tas ko melojam ir dzīva patiesība.
Esam kļuvuši neiecietīgi viens pret otra jūtām. Plēšam, lāpam un atkal plēšam.
Dvēsele, tāpat kā ķermenis, dzīvo no tā, ar ko tā tiek barota.Cilvēka dvēsele nav stikla glāze, kurā var ieliet netīru ūdeni, izskalot un atkal no tās dzert vīnu. Cilvēkam arvien no apkārtnes kaut kas pielīp.

un visa viņa dzīve ir atkarīga no viņa rakstura. bieži vien par pieļautajām kļūdām jaunībā ir jāmaksā visu dzīvi...

Ne ,pati ne,lai citi..... tiesam, par kuukaam ,mus biezi devee

Ir ka cilvēks nēapzināti nodara otram sirssāpes.Pēc tam izliekas un pasaka,es tik ne'jauši.

Labs tests!

Katrs cilvēks , lai cik viņš ir tuvs un mīļš -atstāj aiz sevis kaut ko..........
Gadās ka arī rūgtumu un vilšanos.

Divi....banāns un persiks........

Ka man bēši šie garie aņuki, kamēr izlasi jau sakumu esi aizmirsis......

...šos vārdus esmu lasījusi ,vai piekrist tiem ,to gan nezinu ...ja es domātu ,ka katrs cilvēks ,kam ļaušu pienākt man tuvāk un ielūkoties manā dvēselītē ,ka tas mani varētu ievainot ,nu nezinu gan ,tadjau ,jāieslēdzas ,kādā cellē ...zinu tikai to ,ka katrs cilvēks ,kas ienāk manā dzīvē ,tajā ir ko atstājis ,ja tas bijis ,kas skaists un patiess ,tad ir tik jaukas un patīkamas atmiņas ,ja kāds ir nodarījis pāri un ievainojis manu dvēselīti ,nu ko ,laikam to biju pelnījusi ,varbūt ,ka šo cilvēku man kāds varenais atsūtījis ,lai es mācītos ko saprast ,ka arī tā mēdz būt ....bet vispār jau baigos ļaundarus neesmu satikusi ,katrā jau cenšos saskatīt ,kādu mīļumu ,naujau idealu cilvēciņu ir tikai cilvēki ,ko es neesmu sapratusi un viņi varbūt mani -un neskatoties uz visu -es esmu radīta ,lai smaidītu un mīlētu ....

   nav ko piebilst.....

  Nedari otram to,ko negribi pats sev.

  super