Dzēsts profils
15. jūl 2010. 10:22Aizkustināja...
Dilaila L. 15. jūl 2010. 10:21Dzīve ir skaista, vienreizēja un neatkārtojama!
Dzēsts profils
15. jūl 2010. 10:20Paldies,diezi,vai te ir kāda Egija.
Dzēsts profils
15. jūl 2010. 10:18Nu, pasveicini no manis arī...vai tā ar, kuru taisies precēties?
Dzēsts profils
15. jūl 2010. 10:15Veiksmi tālajā un ilgajā ceļojumā , lai kļūtu par mazu cilvēciņu ...
Dzēsts profils
15. jūl 2010. 10:13inga tāpati , bet kā cilvēks pats jūtas, ja viņš uzliek sev masku? Vai tā nav grūtāk?
Dzēsts profils
15. jūl 2010. 10:12A es teikšu bez puķītēm - Tu man virsū negāzies !!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!
Moon M. 15. jūl 2010. 10:06Piekrītu Zanei Lo-100%-vieglāk jau ir visu pasniegt pārmetumu formā -tikai katreiz formulējot to savādāk.Un tā jau ir visai nopietna problēma,ko nevarētu nosaukt par ciešanām,bet gan vairāk kā par neuzdrīkstēšanos.
Dzēsts profils
15. jūl 2010. 10:03Tā nu tas ir .......ar masku vieglāk dzīvot.....vismaz pāri nedara.....
Dzēsts profils
15. jūl 2010. 10:02Redzi, cik cilvēku, tik viedokļu.
Vieniem patīk visu atklāti izrunāt, risināt problēmas un no tām tādā veidā tikt ārā, savukārt citiem patīk klusēt, turēt visu sevī un tad attiecīgajā brīdī izmest kā pārmetumus, kas savukārt izvēršās par kārtējo nesapašanos. Bet zinu arī to, ka ļoti reti, kurš no vīriešiem grib runāt par problēmām . Viņiem šķiet, ka viss taču kārtībā, bet tieši šāda doma liecina par to, ka nekas nav kārtībā.
Dzēsts profils
15. jūl 2010. 10:02LABRĪT NO RĪT! PALDIES,
SKAUDRA BET PATIESA TEV TĀ DZIESMA
NU ĻOTI PATIKA
Dilaila L. 15. jūl 2010. 09:57Ja kādu neapmierina seksuālā dzīve ar viņa partneri un viņi par to klusē, domāju, ka tur būs problēmas, bet ja darbā priekšniekam sāksi teikt visu ko domā it sevišķi piemēram, ka riebjas viņa ģērbšanās stils................būs vēl lielākas problēmas! Tā kā jāzina vietas kur var teikt un lietas par kurām labāk paklusēt!
Dzēsts profils
15. jūl 2010. 09:56LABRĪT NO RĪT!
SMAIDĀM GAN, JAUKU TEV!
Dzēsts profils
15. jūl 2010. 09:53Gandrīz visi cilvēki, pat tie, kas šķiet pavisam
nelaimīgi, mīl dzīvi.
Viņiem ir grūti panesama doma, ka šī
skaistā un brīnumainā pasaule uz neatgriešanos zudīs viņu
skatam. Izpratne par to, ka katrs mūsu nodzīvotais mirklis
ir skaists, pat tad, ja mēs tam neesam pievērsuši īpašu
uzmanību, bet tikai apjautuši kādu gandarījumu, spiež mūs
izvēlēties dzīvi pilnu ar ciešanām un nelaimēm, nekā to
zaudēt, ja mums ir šāda izvēle.
