pirms gadiem chetriem,tas noteiti bija leenaaks.protams var to norakstiit uz,paliekam vecaaki,laiks skrien aatraak.bet ja shaadi,tad man peec pieciem jau buus piecdesmit.

nu nē!kad dusmas pāries pašai vajadzēs...

Pateicies Dievam
par dienu,
ko dzīvo
un dzīvo to tā,
lai nav žēl,
kad aiziet tā
vakarā...
tici - nāks rīts,
kā puķe
uzziedēs Tev ...
jaunu dienu
sev atnesot
līdz ...
un dzīvo to tā -
lai nav žēl ...
      /ilgaida/

un kad tas ir skrējis lēnu?! ..........  

   ak nāc!nāc kā
                        spirdzinošs lietus...

Tev vnk Didzi ir paveicies , re kā frēzija mums saskumusi, atmetusi visas cerības...

paldies, Ines, par komentu
...un mana skolas biedrene, 49.vk.rullē!
atceries, kā Ilona dziedāja ar .Mirska vadīto skolas orķestri, tolaik arī vēl Inese Pabērza bija skolas orķestra soliste, tikai viņa vēlāk jau dziedāja Menuetā un spēlēja Valmieras teātrī...

Lietus ir paņēmis atvaļinājumu, dūdo vai ne

Reizēm nemaz tik daudz nevajag

Klasiski- medus kūka. Nu var jau arī ar biezpiena- rozīnu kuku salīdzināt- neapvainošos- dikti garda tā manta.

     nabadziņš, cieš no domām par neķītrībām.

Tik tiešām murgs kaut kāds, ar tiem jauniešiem, laikam pārkarsuši, jeb kaut kas neķītrs padomā, ne tādas vien vēstules pienāk.

Tur jau ar vārdiem vien būs krietni par maz- no nelaimes( vai nepatikšanām) ārā izkļūt palīdzēs tikai darbi, apņēmība, un griba tikt no tās bedres ārā.Tikai - nevaru iedomāties tā īsti situāciju, kad  visa dzīve lupatās dēļ viena vārda?jebkurā variantā - tas tā ir noticis vārda runātājam vai klausītājam- vai tad var novest apzināti savu dzīvi līdz tādam kliņķim, lai viss būtu tik štruntīgi-vienā diedziņā karātos?

Atkal šī dziesma Amigosā! Jauki! Patīkami ieraudzīt klasesbiedreni. Žēl gan, ka Ilonai neizveidojās dziedātajas karjera - kā viņas mammai Aino Baliņai.

grūti būs ,a moš tomēr sapratīs, ko   

Jā , darām tā - lūdzamies Dūdieviņu !!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!

Pilnīgi piekrītu- gan tikai tai virsraksta daļai. Piebildi tā nevisai sapratu- laikam karstums ir izdarījis savu mello darbu

diskutejam.
Aiziet:)

Domāju, ka pirmais vērtējums jebkurā vecumā un gadījumā sāksies ar ārējā izskata novērtēšanu. Ja redz cilvēku pirmo reizi mūžā un nav bijušas nedz sarunas, nedz pazīsanās pirms tam- nu kā tad lai spriež  par viņa bagāto vai nabago iekšējo pasauli?Par tām personas robežām tā ne visai sapratu, ko Tu ar to biji domājusi.Ja tā uzmanīgāk paanalizē un pavēro - tad mums tā pa īstam daudz vairāk patīk cilvēki, kuriem patīkam mēs- un ne tikai personīgā plānā.Ja , ne vienmēr tā patikšana vainagojas ar kaislīgu romanu. Par tiem , kuriem nepatīkam - mums labpatīk padomāt, pafantazēt- kā būtu gribējies, žēli nopūsties- ak, vai , ak, vai... un idealizēt visu to padarīšanu..