Man jau patika par tām izsūtītajām mašīnām paglābušās no štances

Man šodien negribas smaidīt, bet tomēr bišķi sanāca

Vienīgi telefonu, laikam derētu arī lādējamo, kad aizdomājos par tavu rakstīto

Šīs tik tiešām ir jaukas rindiņas priekš kāda, tikai ne vienmēr ir spējīgas ielauzties pie cilvēka, kurš ir nocietinājies pret visiem, pazīstu tādu

Un slaucīt pakaļu ar roki,ir atļauja.

Laba sporta izklaide

Būs vien pašam jāiziet, la izpildīt solīto

Malacis lāčuks īsts draugs.

ne jau velti tā ir tikai pasaka, un ne jau velti pasakas varoņi ir dzīvnieki......... nobeigums vispār nedaudz biedējošs......  drauga plecs, lai kas starp jums arī nebūtu, ir tad nozīmīgs kad gribās raudāt, bet priekos ne to vien var pateikt.........

da kuchi var vel „mazo princi” piemest..... visu grāmatu var citātos nopublicēt te.....

Feins.

Ilga, tas patiešām ir ļoti skaisti un patiesi, bet vai daudziem ir iespēja līdz tādam nonākt...........

Būsim kopā

Es ceru, ka slikto mēs aizmirsīsim
Un no jauna laimi atradīsim
Es zinu, mums tas izdosies
Par bijušo varēsim tik pasmieties
Zinu, ka mīli mani ļoti
Zinu, ka manas jūtas tu nepārproti
Arī es tevi mīlu no visas sirds
No mīlestības mums acis mirdz
Soli pa solim mēs visu pārvarēsim
Un dziļās rētas aizdziedēsim
Nekas no bijušā nebūs jāatceras
Jo jauna diena aiz loga jau veras
Mēs esam kopā, jo mīlam viens otru
Mūsu attiecības neuzskatām par joku
Reizēm nevaram mēs blakus būt
Un no sejas smaids tad zūd
Mēs viens uz otru varam bļaut
Sliktos vārdos viens otru saukt
Bet ko mēs panākam ar to
Tikai omu sliktāko
Mēs esam eņģeļi ar vienu spārnu
Lai lidotu esam par vārgu
Mums jābūt kopā lai lidotu
Par pagātni laimes lidojumā aizmirstu
Mēs šai dzīvē viens otru atradām
Mīlestības būtību sapratām
Ir jāmāk cienīt vienam otru
Nebūs attiecībās vairs līku loču

To varētu teikt ne tikai Vinnijs Pūks.....

Ja lausi Borozu,ka Breznevam pietuvoties-iespejams ar Eiropu sadarbosos.

Tā ir...mazāk sirdssāpju, tikai nezinu.....kā paldzēt...... :

Laikam tikai Visuvarenais zin, kad tās domas likt darbībā, nu ja, ja jau katra doma lidotu vēja spārniem, tas jau vairs neizskatītos pēc realitātes, vai nu vienkārši attiecīgais cilvēks nevēlas pieņem telepātiski sūtīto domu. Bet šādos aprakstos, kā tavējā, labi, ka doma tomēr sasniedz vēlamo

Varēja vēl ar riteni pa sliedi braukt, lai būtu ekstrēmāk!

Bet kur vilciens?

Skaista dzeja! Tas vīrietis ir laimīgs,ka tāda sieviete blakus!

man patika- mīlestība ir dzīvesveids , tobiš- kad esam iekšēji sakārtotas un harmoniskas, pašas jau izstarojam mīlestību