Dzēsts profils
22. jūl 2010. 14:37Man patīk lauku pirtiņa, kur visi kopā mazgājas un...pa pliko
Zaiga S. 22. jūl 2010. 14:32kad man bija labi tad es savu laiku neniekoju internetaa, tagad vienkaarshi kjeros pie salminja bet tas nu ir skaidrs ka te arii viens otrs dziljaak gruudeejs seezj jo laikam jau labi uz otra pakaapties,bet ir arii daudz gaishu praatu un to par laimi ir vairaak kas nekjengaajas .bet katrs jau izsaka tikai savas domas.pakriitot tikai apstaajies un noveertee sitaaciju un tad ari redzi kas ir kas,un to ko agraak draugos domaajies ,nemaz taa nav.pakritis uz dziivi paskaties no apakshas un piecelties jau piecelsies visi tikai katrs savaadaakaa laikaa.malacji kas to var izdariit uzreiz.
Dzēsts profils
22. jūl 2010. 14:27ja jau tāds būtu bijis... skapīši, atvilknes, vēl kkādi vaļējie palaukti
Dzēsts profils
22. jūl 2010. 14:26skaidrs,cetras kajas,un galda virsma,gruti iedomaties ka kaut kas paliks pari
Liene K. 22. jūl 2010. 14:01Man jau patīk sāls......bet vispār netīrumi agri vai vēlu paši nokrītot.
Dzēstss P. 22. jūl 2010. 13:53Tāds iespaids,ka te vārguļu bars salasījušies-katrs otrais to palīdzīgo roku meklē!
Fuj-pretīgi-tāds nespējnieku salidojums sanāk!;p
Dzēsts profils
22. jūl 2010. 13:50Mmm, manējā ir tikai un vienīgi melnā. Ar akmeņu kaudzi, kur gariņu mest un ciemos aicināt. Mazliet ar bžāvēta speķa aromātu, jo to tur žāvē, ar jaunās maizītes smaržu, jo arī graudus rudenī tai pirtiņā kaltē, ar Sēlijas īpašo zālīšu un daudzveidīgo slotiņu smaržu... Jā, tikai un vienīgi...melnā.
Dzēsts profils
22. jūl 2010. 13:46...aptrūkstas mierinājuma vārdu...Sāp.
Laikam jau tas ir visnežēlīgākais, kas var notikt- sava bērna nāve.
Mīlestība paliek....
Nimbuss S. 22. jūl 2010. 13:19
:)). . . jā, jā - riezēms iekrītu kādā grēkā - un ne vienmēr gribas uzreiz izķepuroties :))))
Dzēsts profils
22. jūl 2010. 13:07Ja arī gadās krist, tad to darīt ar glanci!
Dzēsts profils
22. jūl 2010. 13:05Toties ar maitu ir daudz interesantāk dzīvot, nekā ar aitu!
Dzēsts profils
22. jūl 2010. 12:40Nevienai mātei nebūs bērnu nāve pārejoša,mēs jau tādēl viņus dzemdējam lai mīlētu viņus lai dzīvotu viņu dēļ un tikai tad mēs esam laimīgas ka laimīgi ir mūsu bērni,bet manu laimi nogalināja un tas ir šausmīgi,nevienam nevēlu to piedzīvot....

