Es biju pirms piedzimu un būšu kad šai pasaulei būšu mirusi.Es nebaidos no nāves jo viņas nav,bet notiek pāreja no vienas dzīvības formas citā.

Nāve, manuprāt, ir pāriešana citā dimensijā. Baidamies drīzāk no paša procesa, bet ne no tā, kas mūs sagaida pēc tam (varbūt arī kāds no tā). Ticīgi cilvēki tic dvēseles nemirstībai, arī es. Ir tik daudz liecību tam, ka dzīve turpinās pēc nāves, bet tik un tā tas ir un paliek noslēpums, kas mums taps zināms tikai pēc nāves. Līdz tam mēs varam par to diskutēt bez sava gala.

Sākt dzīvot nekad nav par vēlu.

mana dzīve nav ne grūta , ne jaukta , ne jauka ...............  kaut kur pa vidum visam šitam .

No tā brīža Tu sāki dzīvot, lūk    

...un tad mēs atkal šeit satiksimies      ...es vairs nebaidos

.... nāve skars mūs visus ............. no kā mēs parasti baidāmies , no nezināmā , vai ne?
Domāju, ka  pirms nāves ,kad apstājās sirds , kad pārstājam elpot , tad kad pārstāj asinis piegādāt skābekli smadzenēm  sāk atmirt smadzeņu šūnas, mēs sākam redzēt   halucinācijas , baltos tuneļus utt............. pēc nāves pilnīgi noteikti nekā nav .
Bet no fizikas viedokļa , enerģija nekur nepazūd , tā tikai transformējās ........... tad   ir iespējama reikarnācija .........

Biju jau dzirdējusi.

par to nav jadoma, nave pati atnaks agri vai velu, ir jadzivo

Nav dekodera,nav problēmu!

Žeņa ..........   

nu neviens atpakalj nav atnaacis un suudzeejies

nu jauki vares iet gulet!

Vēl ir arī sestdiena, bet svētdien gan darīšu kas ienā prātā....

Vakars klāt, bet man tik gurķi ar šņabi .Eh atturēšos, lai man neviens nepaarmet ka daudz dzeru///

jauns atklajums proktologa  praksee!

Jurīti, Tu tāds kā klusāks palicis, aizkustinošas melodijas klausies...vai tik neesi