Blera vieniba bija nocietinajusies vieniga kalnu ciema,kur pat musa nespetu ielist,berni gaja boja 15 metrus aiz pedeja zoga,bet visas sankcijas tika norakstitas uz IRA armiju,jo preteja kalna nogazes puse atradas gaisa speku vieniba ar minetu lauku,doties nacas pa kalniem,un svelmaina laika,lai nepieverstu lieku uzmanibu,jo pievienojas vietejie virsnieki,ka jau mineju,kuru berni cieta.

Ja mīl, tad neaiziet...

Gaume neliecina par gudriibu,taa vareetu buut daljeejs gudriibas aizstaajeejs,parasti saka ka par gaumi nestriidaas,bet sad un tad iznaak arii pastriideeties,ja apspriez Tevi tad jau tas nepatiik,bet citus apspriest mums gan patiik,tad kas tas ir gudriiba gaumee vai spriestspeejaa.

Dzīves realitāte.

Nu super!   

Ja telpaas tad-logi un aizkari ciet , lai karstais gaiss netiek ieksaa.Naktis ir pietiekosi veesas, lai ielaistu istabaa svaigu , veesu gaisu.Ja jaauzturas aaraa...nu tad atliek SEV pateikt.......''tur neko nevar dariit.Laika apstaaklus un visu kas saistiits ar dabu mees nevaram ietekmeet.'' Samierinaaties ar tekosu sviedru teerciiti pa muguru ar mierinosu domu, ka reiz taapat kaa viss, beigsies arii sis karstums.Un ......citi apkaart arii ir taadi pasi sasviidusi kaa es.Un..........mees loti labi maakam visam pielaagoties.Man sovasar nav probleemu tiesi taapeec ka sev pateicu...'tur neko nevar dariit''.Kaut iepriekseejaas vasaraas, kad saakaas karstai laiks, organiski nepanesu karstumu....mani tas tracinaaja.Nu tas taa....katram sava ''recepte'', ikdienas ritmu nesanaak pielaagot karstam vai aukstam laikam.

Balvos...

ES SPILVENĀ KLIEDZU, BET TAS TĀ- PA RETAM

TIK TRĀPĪGI, SAJUTU AUGUSTA NOSKAŅU LĪDZ ĀDAS APAKŠSLĀNIM !  :

KĀDREIZ VAJAG ARĪ KO TĀDU PRIECĪGU DIENU

TAS GAN TEV SANĀCA MĪĻI UN AIZKUSTINOŠI, PALDIES

skumji un dvēseliski

Paldies, tieši laikā

  ŠITAS LABS...

vina smaidija-ne bez iemesla...

M'u'kene pie m'ac'it'aja zaud'e nevain'ibu?

Un kā ar dvēseli.....ar sirdi galu galā........tad kāpēc tā sāp, ja neko neesmu pazaudējusi.....protams, ka tuvs cilvēks nav privātīpašums .....un tomēr zaudējuma sajūta paliek....tad kāpēc?