Kā jau pirms tam rakstīju, Dievam neticu.

fui-

Likaas tuuliit dakters atsuukaas...bet nekaa

Es jau rakstīju-ne jau visiem iestājas attiecību krīze ar letālām beigām......

Nedomāju,ka viss,kas notiek,notiek uz labu!Pagaidām tādu parādību neesmu ievērojusi.Ja tā būtu,tad cilvēki bariem vien nebrauktu prom,nepamestu savas ģmene,kuras lielākā daļa tikai tādēļ izjūk.Pareizi laikam cilvēki saka:ja jau vergot,tad vismaz zināt un redzēt,par ko vergot!

Tā viennozīmīgi teikt nevar. Gan jau ir arī tie laimīgie- ne jau velti tiek svinētas zelta un dimanta kāzas...varbūt ne perfekta, bet laimīga gan...

Un acis,kas vero...Kambaru sargs...Neviens noslepumu nezina...

Aizej uz darba inspekciju un atgusti visu, kas Tev pienakas. Te Tavu situaciju neviens nerisinaas. Diemzel ..... vaimanat mes protam ,bet par sevi pastavet ne.....

Ir pieradums,kas beidzas ar apnikumu...tracināšanu- pat reizēm pieaug līdz riebumam vienam pret otru,kur tikai pacieš mierīgu līdzās pastāvēšanu...bērnu dēļ (varbūt)
Protams-ne jau visur un visiem.............

Mēdz gan/

Un kā tad ar to noslēpumu:D/

un otraadi........no malas liekas ka laimiigi, bet patiesibaa......kaa nu ir taa ir.Galvenais lai pasi laulaatie domaa ka viss labi.Bet vislaba ja tiesaam ir labi, bet ne pefekti....tas ir nereaali.......man taa liekas

....ne mums spriest,ne sodit....

lauliibaa , kaa loterejaa, izreekinaat kaut ko ir gruuti, biezhi cilveekiem no mals liekas, ka dziivo viirs ar sievu, kaa suns ar kaki, bet vini ir laimiigi...

tas ekselences, tiramsu...

Garu nāve nekādi nevar paņemt jo tas pieder Dievam un ne visi to saņem,bet tikai tie kas tic.

Zini,Černobiļā arī viss kārtībā.Cilvēki var iet uz mežu sēnes ķert un zivis lasīt.

Es-mūžīgā svētdienā,kas sāk piepildīties.