Iesaldētā veidā vairāk vitamīni saglabājas....ne?

Bet, vaitad nerātnības prātā tikai bērnībā- ko:)))

Jā,īpaši tehnikuma laikā.

Nu vispār es liku 2 paciņas(15+15gr) uz katru kārtu pa paciņai.Labi sanāca!
Ja liek mazāk tad ilgāk jāgaida līdz gatava.

stingrāku negribu. es jau šitā vienreiz iegrābos. kožļene bļin sanāca.:)

Jauku un priecīgu dienu visiem rudajiem trusīšiem!Pēc lietus vienmēr spīd saule!:-)
Labrīt!:-)

Želatīnu vajag 15 gr , bet ja sanāk vairāk ar nekas - stingrāka būs.

Inarai-Ja kaut mazliet,šis mans ieraksts Tev lika paskatīties uz pasauli un sevi no cita skatu punkta... Ja TU spēji,kaut ko ieraudzīt,sajust un izvērtēt to sevī-tad ne jau man saki paldies!:-)

   Tas ir nošpikots no Anekdotes.lv.

   Tas gan ir joks...Kur atradi?

Nē,ne vairākumam.Mani paziņas taisni pirmo laulību uzskata par murgu,tāpēc,loģiski,ir 2.Ja nav laimīga pirmā laulība,reti kurš kāpj uz tā paša grābekļa vēlreiz,vismaz jau ir pieredze un tu skaidri zini,ko gribi no nākošās,ko piecietīsi .uz ko pievērsi acis,nu un tad vēl mīlestība.Pirmo reizi precoties -ir kā āliņģī uz galvas lekt,parasti mēs esam jauni,bez pieredzes.Vecāku standarti nenostrādā,katrs gaida no 2.puses zvaigznes no debesīm,bet sākas ikdiena....

ta jau nekur netiksi gaidot!Nolaid bremzes.

...pirms pieradināt ,kādu- padomā vai Tev to vajag ...kādu pieradināt -tā jau ir uzņemties atbildību ...kautvai par kaķi ,suni ,kurnu vēl par cilvēku ...bet ko lai dara cilvēkam Dieviņš iedevis īpašību -bezatbildība ...un tā daudzi staigā -bezatbildīgie ...

Kur nu vel patiesakus vardus.....

Protams, ka Tu komunicē tur un tā kā vēlies, bet ir viena štelle- neesi vakuumā- pārējie dara tāpat. Un ir tikai normāli, ja koncepcijas atšķirās. Tikai tas nenozīmē, ka šeit Tavējā ir pirmajā , svarīgākajā vietā. Neviens tak Tev ar pistoli pie pakauša neliek kaut ko rakstīt vai komentēt- negribi, nepatīk- nedari. Tava izvēle.Citiem ar to nav nekāda saistība.Un tomēr- loģika un konsekvence diskusijās nav zemē metamas lietas, ja vēlies, lai Tevi vismaz sadzird. Un nevajag teikt, ka nevēlies to- jo tad arī nerakstītu savus tekstus.Pārlasi, ko pats raksti savā tekstā-3.aug.21.54- cilvēkiem pasaka , lai viņi to nedara- nekomentē?Es par šo tēzi runāju- Tu nevari noteikt citiem - ko darīt vai nē. Ne jau šeit.

ja par to satraucas , tad tam ir noziime, ja ne, var katrs buut , kadam passam tiikas buut, un nesatraukties ko un kaa no tevis vai tu no kaada gaidi , ja tev tas passam neko nenoziimee.

viens otrs otram izpatiikot var sassapnnoties un sirds klapes dabuut, jo nevienmeer passam vai kaadam mainoties  tu patiksi un buusi vajadziigs...

Noziimiigi ir buut tur , kur ir labi, radiit vidi sev kur tev un citiem ar tevi ir labi, atrasties tur ,kur tevi gaida un satikt dziivee tos ar kuriem esi saderiigs savaas domaas, uzvediibaa, uzskatos u.t.t. , bet visu laiku mainoties cilveeks var pazudeet sevi passu un klluust klauns vai manioretes lelle kaada cilveeka rokaas, sabiedriibas acij...

bet tas tiesa, kaa pats uzvedies, liidziigi uzvedas ar tas ,kas ir ar tevi(neapzinaati)..., kaa atriebiibas likums...

Nē, man nav gan tādas- nenoteiktu gaidu sajūtas. Dzīvoju šobrīd, te un tagad- viss notiek pa īstam.  

Es jau sēžu stacijā, tam mašinistam ( vai precīzāk mašinistei) jau tā roka uz bremzes.:)

skaista zaptes dziesma sieviessu gaumee...