Dzēsts profils
8. aug 2010. 12:52Tu gan Valdiņ, šodien esi bargs, bet es tev piekrītu...ar ko ir labāks vīrietis, kurš izmanto prostitūtas pakalpojumus par prostitūtu un ja tu to dari, tad labāk paklusē...vai ne?
Dzēsts profils
8. aug 2010. 12:47a man neko citu nevajag, tas prasadaudz laika, vis ta knibinasanas
Dzēsts profils
8. aug 2010. 12:44Labāk ir vienkārši dzīvot un nedomāt. Kā Skārleta teica- Domās rīt...
Dzēsts profils
8. aug 2010. 12:43Bērnu loģika vienmēr ir neprognozējama...
Dzēsts profils
8. aug 2010. 12:42Godīgi sakot- nesapratu gan- kādēļ Tu uzsver to - skaistam/-ai? Ne jau kuru katru smukāku garāmgajēju, kurš/-a piemiedz ar aci aicināsi savā gultā.Kādēļ gan? Un skaistums nebūs tas noteicošais šajā pasākumā. Lai visi gultas prieki sagādatu patiešām jaukus brīzus un pilnvērtīgu baudu vajag krietni vien vairāk , nekā pliku drāzienu, sorry, par izteicienu.
Ilze B. 8. aug 2010. 12:38Kādreiz skatījos ''policijas akadēmiju''. bet tagad nemaz nezinu kādi tie ir.
Dzēsts profils
8. aug 2010. 12:38Ak dievs, cik šausmīgs stāsts. Nezinu vai smieties, vai raudāt...Pieņemsim, ka tas ir melnais humors.
Dzēsts profils
8. aug 2010. 12:35Tātad nav lemts.
alberts d. 8. aug 2010. 12:33mes jau dzivojam starp pagatni un naakotni,tad ko biities vinu,ja reiz jau esi *nolemtais* neviens reiz dzimushais nav bijis muuzhiigs,cik laimigs vai ne laimigs tu busi tava pasha rokaas.
Dzēsts profils
8. aug 2010. 12:33Jaunkundzei uz ielas
Jaunkundze,
sirds
visu dienu
dzied man krūtīs
kā uzstādīts patafons.
Drīkstu jums piesolīt
ēdienu pagrabā
krēslu,
pīrāgus brūnus
un tēju,
kūpošu
kā mūsu elpa tagad uz ielas,
saldu
kā pastmarku līme,
ar citrona šķēlītēm,
plānām
kā cilvēku laime,
mans mētelis
un jūsu zeķes?...
Jaunkundze,
drīkstu jums piesolīt? ...
Tur
zem galdauta,
balta kā krīts,
klusi jums glāstīšu ceļus,
elpošu karstāk par pasniegto tēju,
un manā vietā
runās bez apstājas —
radio skaļrunis.
~ Aleksandrs Čaks -
Ingrida X. 8. aug 2010. 12:32Antra!!!!!!!
Nu ir, saproti- IR KAUT KĀ AR TO JĀTIEK GALĀ!!!!!!
Pieslēdz visus iespējamos mehānismus, kas Tavā rīcībā, arī tādus, kādus nekad neesi izmantojusi, pat- domu pieļāvusi.
Ko citu????
Šaustīt sevi un skumdināties nepārtraukti?????
Inguna c. 8. aug 2010. 12:31Es gribu mainīt sirdsāpes pret ticību ,ka eksistē cilvēki,kas nemelo!Utopiski!Bet varbūt!!!
Alda Z. 8. aug 2010. 12:29Nav runas par naakotni to ziileesim kafijas biezumos,ja vareesim to nopirkt,tagadnee dziivojam un neveelamies vairs daudz ko redzeet,nav jeegas bojaat nervus nervu suunas neatjaunojas-dziivosim,redzeesim.
Dzēsts profils
8. aug 2010. 12:26Dzīve ir pilna pārsteigumu. Trīc par nākotni tie, kas baidās no kā neplānota. Tātad - laimīgāki ir tie, kam nav "cietu" plānu, jo tos nespēs pārsteigt nekas. Rītdiena paliks pārsteigums. Rītdiena - nevis laba vai slikta, bet savādāka!
alberts d. 8. aug 2010. 12:24bet saki ko gribi kolosala dziesma,un ta milestiba ari bija savadaka neka tagad,var jau but ka man nav taisniba,var jau but ka partopu vecaa iignjaa,bet man ta shkjiet ka ar katru nakamo paaudzi mes kaut ko zaudejam no romantikas,no cilveciskuma,partopam lidzigi robntiem,un kljuust nedaudz baisi.
Dzēsts profils
8. aug 2010. 12:21Tev taisnība , Sondra ... , no bērniem mums jāmācās priecāties par vienkāršām lietām , ticību labajam , visam tam , no kā esam aizgājuši tik tālu savā pieaugušo dzīvē ...
