moon, Tu tokš kko gribeji teikt par cerībām     

Nekādas perspektīvas!

nu jā reāli jau absurds bet ja ta padomā smieklīgi...

Labs!

Kurš gan labāk sapratīs mūsu bērnus, ja ne mēs paši , kurš spēj tā mīlēt   mūsu bērnus, ja ne mēs paši?......

paldies par saulainajiem sveicieniem!

            Ha - ha -ha... Teikšu īsi : kam ir ko rādīt, tās rāda, bet kam nav ko ŠŪPOT, tam atliek tik smilkstēt no pakaļas......

Pasakā!Līdz paradīzei tālu.

Ir rožu dārzs,bet pa to dārzu jāmāk iet.Tas ir jākop.

Kas vainas bildītēm.Labāk tādas skatu nekā pelēkas ēnas.

Emocijas varbūt arī nav visiem jāredz,-bet tās ir jājūt-kā otrs cilvēks jūtas

kaut ka par maz.

Mērfija likums!

Un , kuru gan tās emocijas interesē, kā tikai un vienīgi pats tuvākais cilvēks, kurš  tevi saprot. Nav jau visai pasaulei jāizkliedz vai prieki, vai sāpes.

Dēlam ir astoņpadsmitā dzimšanas diena. Tēvs atviegloti nopūšas un saka:
- Aizej un pasaki mātei,ka tev jau ir astoņpadsmit, tāpēc alimentu vairāk nebūs! Un paskaties kādu seju viņa rādīs!
Dēls aiziet pie mātes,pasaka ko tēvs teicis, un māte atbild:
- Kad aiziesi pie tēva, pasaki,ka astoņpadsmit gadus maksājis alimentus svešam bērnam. Un paskaties kādu seju rādīs viņš!

AIZLIEGTAIS AUGLIS AUG AR GADIEM LIELS ...

Dzīvē ir brīži, kad arī TĀ IR JĀDARA....

....tā drusku...banāli!

Dzīvot - tas nozīmē dzīvot arī starp citiem. Kāds pats būsi starp tiem CITIEM - to arī saņemsi - vai tas būs tas labestības siltumiņš vai arī ledus vēsumiņš...

nu lai jau tā arī būtu

tik šādam acīm Tevi tādu redzu