ne vienmēr darām to, ko drīkst un vajadzētu....

Vai cik skumji...lai arī cik stulbi tas skan, jo pats tam neticēju...bet visu dziedē tikai laiks, pēc tam pagātne ir jāizdzēš no atmiņas, lai netraucētu nākotnei, protams var atstāt kādus patīkamus notikumus, jo tādu ir ne mazums.

nepiekrītu, mēs protam lamāties arī tāpat tikai esam ieturētas.

Andri-

To: Inese ! ! Ko ?  . . braucot pa tuksnesi ? :))))

Var,var :). . . pasaki viņai tik ko nepaprātam - uzreiz uzzināsi sava vārda sinonīmus :))

laika nepiekritīšu, braucot ar mašīnu arī var palikt kulturāls

Reizēm tiešām lai saprastos...paiet daudz gadu, bet tad kā var izskaidrot to, ka ir sievietes ar kurām saprotas no pirmās minūtes un pat telepātiskajā līmenī...un ne jau uz vienu nakti, tad to jau var saukt par saderību un ja ir otrādi, kad nevar saprasties gadiem - par nesaderību. Rūgta patiesība, bet esmu tam gājis cauri.

Neveiksmes ir noderīgas, ja vien protam ar tām apieties, tās ir kā naži, kuri ievaino vai palīdz atkarībā no tā, vai mēs tos turam aiz asmens vai spala.

Silvij ,šitā arī laba.

man ir citada versija
Vīrs iekāpa autobusā un redz, ka tur sēž smuka mūķene. Sāk uzmākties. Mūķene viņu atraida un izkāpj. Autobusa šoferis saka vīram, ka šī atdodas tikai Dievam. Ej vakarā uz baznīcu, tur viņa katru vakaru lūdz Dievu.
Vīrs, pārģērbies baltā halātā, ieiet baznīcā un saka mūķenei lai šī atdodas, jo viņš ir Dievs. Mūķene saka, ka tikai no aizmugures, jo kautrējās. .Vīrs ātri izdrāž mūķeni, nomet halātu un saka: „Es tevi izjokoju, es neesmu Dievs!”
Mūķene norauj drēbes un saka: „Es arī tevi izjokoju, es esmu autobusa šoferis!”

nu tad nevag cilāties augstāk par iespējām.. tad arī neaplauzīs tos spārneļus..))

Atceros-paludzu,lai ka pieradijumu atnes un parada kadus no ieprieksvalkatajiem apgerba gabaliem,uz kuram iespejamas pedas-viss noder...

Kad augsne Sagatavota-Atraikne pati gatava iegut Informaciju no sekretares par vinas un Vira darijumiem-tiek piegadata Tada Informacija-kad beigas nav iespejams pat saskirot pa attiecigam Nodalam...

vaii, cik smalka tā prezīšu padarīšana...   

tājau itkā ir ,bet vienmēr vajag atcerēties ,Tavi salijušie spērni atkal var izžūt un atkal Tu varēsi traukties uz turieni ,kur labi un mīļi ,tavi salaustie spārni arī reiz sadzīs ,bet ,palikt un domāt ,ka Tu vairs nekad nelidosi -nu ne ,tadjau jāpaliek par vistu ,jo tās vainu nelido nemaz vai ļoti zemu -vēlu Tev skaistu lidojumu ,atkal un atkal un nekad neatmest cerības ,ka ir kāds ,kas lidos ar Tevi !

Juri,tā laba doma.

Ar mesdienas ķīmiju visu var dabut caur visam galam. Ne baidies!

Pat Nelaika Pulkveza Atraiknes zinojumos Visbiezak domineja Odesa,un tas apkartnes vietas.