Kad atļāvos sacelties pret dzelzs lēdijas tēlu, un radās vēlēšanās atkal būt vienkārši sievietei...ieradums, pieradums, pat nevēlēšanās to pieņemt izrādījās stiprāks!
Nekurnēsim, priecāsimies par doto iespēju dzīvot, just, redzēt, baudīt, mīlēt...

viriesiem,bet ir jau ari sievitetes kas grib....
Bet tomer vairak vireisiem...

Vai tad........
tikai pēc tam varēs pieiet pie dzīves- ar vēsu prātu/

Meli saldi, meli salti-
Filigrāni meistarīgi.
Meli ticami un neticami,
Lipīgi un hipnotiski-
Ausīs griež un prātu aptumšo

Tā dzīvojam mēs vietā šajā-
Absolūto melu paradīzē.
Dzīvojam mēs vienos melos,
Melns vai balts, mēs nešķirojam tos

Melo visi- meitenes un zēni,
Vīri, sievas- visi, visas.
Melo tirgoņi un politiķi,
Arī ubags ielas stūrī,
Kad tas naudu it kā maizei lūdz

Meli mūsu patiesība
Viltus- skaidrība.
Kā kādreiz teica "lielais brālis":
Verdzībā mūsu brīvība.
Te greizo spoguļu valstībā,
Melu paradīzē
  /aryan88/

svarīgi, lai klauvē īstajā mirklī, kad otrs gaida   
jo gadās, ka vairs negribas atvērt...par vēlu, eņģes čīkst, slēdzene pagalam:
Mēs laužamies aizvērtās durvīs
Un saucam, lai palīgā nāktu
Mēs raudam ar sūrstošām brūcēm
Lai visu pa vecam, atkal sāktu...

Labāk nejaukt sabiedriskās raizes ar personīgajām.

Raizes ir pieredzes zvans miglā.

Vai atbildību arī spēsi uzņemties ?
Jo mēs esam atbildīgi par tiem ,ko pieradinam....

Es aizcērtu durvis un sastingstu..
Vēl solis un par vakardienu kļūtu
Mūsu kopīgo sajūtu
Dzīves un sapņu dārzs.
/beatriche/

:)

ČAD,  tu slikti beigsi.....

mājai jumtu var atjaunot, bet cilvēkam nē.....padomā pa to ko dari un vai tas to vērts....

No manas puses, turēties pie principa - nedarīt otram to, ko negribi lai dara tev!
Sapratne sadzīvē nepieciešama...cik bieži var piedot un cerēt?...vai varbūt tas nav to vērts? Visticamāk ka tā....

attopies no rīta
un saproti dzīve, kuru dzīvo nav īsta,
tas ir blefs tāpat kā TV, radio, avīzes,
kur mūs visus dresē

Un uz kuru pusi tad mesties
šajā satiksmē, lai nonāktu pie kaut kādas sapratnes
sakarībā par to, kam tu esi domāts,
tāds mazs labi, ka vēl domājošs, pulsējoš
zirnīts šajā jūklī?!...

Ir kārtējais rīts es stāvu uz balkona dzeru tēju.
Aizrit jau nezi kurš gads kopš dzīve ir tāds viens liels skrējiens
Es cenšos sasniegt dzīvē lielus rezultātus(kā mēs visi)
un uzkāpt, cik augstu spēju savā jomā un liekas
tas ir tas, kas man ir vajdzīgs līdz pienāk mirklis,
kurā manī uzplaiksnī atklāsme
kam es to daru?
Kas uz tā visa nopelna visvairāk?
Tā noteikti mums daudziem ir bijis un mēs esam vēlējušies aiziet, neatskatoties
nometot zemē veco mēteli,
un mugurā aujot jaunu.

kas? atbildība,
bailes,
cieņa,uzticība, likteņa ironija attur mūs jaunām asinīm vēnās?
Kāpēc gādīga māte nespēj pamest alkoholu mīlošu vīru?
Kāpēc putni atgriežas uz ligzdošanas vietām atpakaļ, tāpat kā mēs uz dzimtajām mājām?
kāpēc tu nevari izkāpt no vagona, kurā jau dzīvi brauktas?
Kāpēc mēs esam gatavi nosirmot un nomirt, bet neuzzināt?
Kas slēpjas aiz tām durvīm?

Ja durvis ir aizvērtas, nekad nevajag tajās ar varu lausties...var baigi sadauzīties.....

visai kompānijai- paldies par jūsu komentiem!     
uz tikšanos citudien!  

Man patiik gatavot un arii garsiigi paeest,patiik ja citiem arii garso,nu sad un tad jau var arii paslinkot un nopirkt kaadu pusfabrikaatu.

man patika par tām likteņkārtīm... , galvenais, lai nebūtu kreiči trumpā

Izdzēs, lai prāts, ne visais gaišais, mierīgāks.......................................:))

Maslacīte!!!!

Kārtējais pārkopētais teksts, ja jau reiz- vīr.dzimtē.

Pati?????? KO PATI DOMĀ?????

Velns, kad beigsiet ar citu izdomāto burāt??????

Palasi, padomā pati; smadzenēs (SAVĀS!!!!) uztaisi par vienu kroku vairāk!!!

Aizskāru?? Lai.

būs labi, Vasj! vietu skaits gan ierobežots   

Iespejams intimlietinas Konkurentam piegadat ar Veikala starpniecibu uz adresu Galda-pie sekretares.