paldies Sarmīt ,ļoti mīļi un priecīgi paliek   -Lai Tev arī viss fantastiskais un jaukais šodien tiek !!!

skaists dzejolis ,bet skumjš ,pārvērt savus sapņus priekā un dāvā tos ,kam skumjāk vēl ,kā Tev un redzēsi ,ka arī Tavi ilgu sapņi atkal piepildīsies un atkal jutīsis cik debešķigi smaržo vīgriezes ...

katrs darbs ness atieciigos auglus! kaadus un cik lielus tas jau atkariigs no pasa!
bet tiktiesaam labi darbi atness brieku!

Grūti atvadīties   , Tev ir laba un neviltota sirsniņa!
Gaidīsim Tevi atpakaļ...lai Tev veicas jaunajā mītnes vietā!!!   
P.S. Maximus...tagad taču ir pieejams mobilais internets...

Prieks un viegluma sajūta , vienu darbiņu var nosvītrot .

o, jeeeee...neapskaužu

O, jā , bērnībā - kofekšu papīrinus , etiķetes , vēlāk - sveces ... , pēc tam - pielūdzējus , joks protams  

Mūsdienās nav pat jāmeklē , šādu cilvēku ir ik uz soļa mums blakus .

.........................   

Jauku Tev dienu,Sarmīt!

Un tā ir taisnība,vienmēr var atrast kādu,kam klājas daudz sliktāk...

Vidējais latvietis dzīvo tikai vienu reizi mūžā. Toties bez pārtraukuma.

Vidējais latvietis svētkos un darbdienās dzer šampanieti, alu, kaznačeiskaju, bonapartu, merkuru un gāzētos pārtīdrinkus. Viņam tā patīk, un viņš tur neko nevar padarīt.

“Labu – tikai par mirušo vai ne par ko,” domā vidējais latvietis, skatoties televizorā panorāmu un nekā personīga.

Vidējais latvietis visās anketās atbild, ka ir kristietis, taču uz baznīcu neiet un gavēni izlaiž jau trešo gadu. Viņš nevar izšķirties, kam īsti sekot – Vecajai Derībai vai Jaunajai, tāpēc gaida, vai netiks beidzot izdota arī Vidējā. Kaut kas normāliem cilvēkiem.

Kāpjot augšup Vanšu tiltā, vidējais latvietis nekad nav ticis augstāk par vidu.

Vidējais latvietis ir kā Repšes aeroplāns: paštaisīts, vienvietīgs un bīstams.

Vidējais latvietis grūti pakļaujas socioloģiskiem mērījumiem. Uz jebkuru jautājumu viņš iemanās atrast tādus atbilžu variantus, lai beigās sanāktu nevis simt procentu, bet astoņdesmit septiņi vai simt trīsdesmit pieci. No trim atbilžu variantiem viņš vienmēr izvēlas vidējo. Seši atbilžu varianti viņu mulsina.

Vidējais latvietis nelabprāt runā par savu algu. Viņš par to nerunā ar darba devēju, nerunā ar Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem, nerunā ar darba kolēģiem. Vidējā latvieša alga ir vienalga.

Bez vienas lietas vidējais latvietis ir kā bez rokām – bez kabatas formāta ierīces infrasarkano staru kodētai pārraidei, ar kuras palīdzību iespējams pārslēgt kanālus televizorā. Vidējam latvietim televizorā ir sešdesmit kanāli. Lai arī skatās viņš tikai beztabū un to filmu, kas ir pēc tam.

Savas dzīves laikā vidējais latvietis tā pa īstam saskaras tikai ar vienu lietu – savas pelēkās nacionālās identitātes raupjajās sienās projicētu daudzkrāsainās un daudzšķautņainās esamības atspulgu. Viņam gribētos domāt, ka tā ir tā pati slavenā Platona alas alegorija. Viņš nezina, ka īstenībā tā ir bedre.

Labdien ,Sarmīt ! Diena burvīga !!!!!!!!!!! Arī Tev lai tāda - !!!!!!!!!!!!!!!!!!

Mēdz būt arī divi vienā!

         Jauniešu vidū Taizē vārds ir īpaši populārs un visā pasaulē ir zināmas brīnišķīgās Taizē kopienas dziesmas. Taizē ir neliels ciematiņš Francijā, uz kuru ik gadus dodas ļoti daudz jauniešu no visas pasaules, lai kopīgi izdzīvotu ticības pieredzi un atklātu savu aicinājumu, īpaši gada nogalē. Savukārt, lielās jauniešu tikšanās tiek rīkotas katru reizi citā pilsētā. Tās jau ir notikušas Milānā, Zagrebā, Lisabonā, Ženēvā, Nairobi u.c.

Taizē kopienas dibinātājs ir brālis Rožē, kurš 1940. gadā apmetās šajā ciematiņā. Daudzus gadus viņš ir iznēsājis sevī aicinājumu izveidot kopienu, kurā dienu no dienas tiktu izdzīvota izlīgšana starp kristiešiem. Kā teica brālis Rožē: "kopiena, kurā sirds laipnība būtu praktisks apliecinājums, un kur mīlestība būtu visu lietu pamatā".

Šobrīd Taizē kopienā ir vairāk kā simts brāļu no trīsdesmit dažādām nācijām un dažādām konfesijām. Brāļi pelna iztiku tikai un vienīgi ar savu darbu. Viņi cenšas būt mīlestības klātbūtne nabadzīgajiem, ielu bērniem, cietumniekiem, pamestajiem un izjukušu attiecību dēļ ievainotajiem. Pēc brāļa Rožē nāves 2005. gadā, kad viņš tika nogalināts vakara lūgšanas laikā, tagadējais kopienas priors ir brālis Aloizs.

Paldies.Novēlējums noderēs.Jums arī jauku.   

Cilvēku, kas dara mūs laimīgus un reizē arī stiprākus ir mūsu tuvie un mīlie cilvēciņi.
Cilvēku, kas dara mūs tikai stiprākus ir mūsu tā saucamie nelabvēļi.

Gribētos ticēt.

Reinkarnācijai neticu.