nje tev vienigajam....

Nu jau gan skarbi...protams, ka cilvēki nav priekšmeti, kas varētu piederēt, bet vienalga skarbi skan...

  ak dievs!
damn vot tas ir iists dzeks! man tagad arii uznaaks bimba jo nedriikstu skatiities neko taadu! man vienmeer pavelk uz raudienu!

Tev taisnība, cilvēki tiešām cits citam nepieder. pat bērni nepieder vecākiem, bet paši sev, lai ko šai sakarā nedomātu vecāki paši. Nu, par to nepieķeršanos, tas jau no citas operas.

Vai vajag?

Izklausās kā svētki, nevis kā ikdiena. Bet varbūt ikdienu var izgreznot ar ko tādu?

Kādreiz jau sanāk gan...

tā dzīvot sanāk reti

Jā, ja to spēj saskatīt-sevī un savos darbos un pats proti to novērtēt!

ne es ta gan nemaku

jaa maaku!

triis lietas dziivee jaadzer uzmaniigi - etikis,samagons,logu tiiraamais!

Nu tas jau vinam jaasaka, bet ja grib lielaaku publicitaati, tad var aviize vai tv to pazinot

man jau liekas saprašanās ir svarīga attiecībās, bet saticība man kaut kā nepatīk šis vārds....

Paldies, centiisimies

Ar šito joku reizēm grēko kā kungi tā dāmas. Tak krietni vieglak ir skaļi un pārliecināti nobļauties- visi viņi/ visas viņas ir tadi un sitādi- /-as, nevis pašam/- ai kaut ko darīt lietas labā, lai neuzrautos uz vieniem un tiem pasiem grābekliem atkal un atkal.Un vēl grūtāk ir saprast un pieņemt , ka sieviete nekad nedomās un nedarīs tā kā vīrietis , bet vīrietis- kā sieviete. Un nejau tāpēc , lai kādam personīgi un smagi ieriebtu, bet tāpēc, ka daba mūs jau pasos pirmssākumos ir radījusi dažādus.

Paldies ! Arī Tev - lai viss izdodas !

Sev mīlestību sirdī paturi.
Jo dzīve ir bez tās kā ēnu pārņemts dārzs,
kur puķes mirušas.
Tā apziņa, ka mīlēts tiec un mīli,
dod to siltumu un dzīves bagātību,
ko nekas cits tev nespēj atvietot.

(Oskars Vailds)

Drīz jau trīs mēneši. Kāda tad ir pareizā recepte?

Un kas tas bija?