..bet kā tad iepazīšanās sludinājumos,šad tad palasu,nekad vīrietis neraksta ka gribētu gudru un saprotošu,bet vēlos slaidu sievieti un vienmēr jaunāku par sevi...

Pats tici tam ko sarakstīji?

Pasakas, tas ir labi. Kas tā būtu par dzīvi bez pasakām?

Paldies par ideju jautājuma tēmai!

Laulība kā tāda nav ne garantija kaut kam, ne nodrošinājums, ne stabilitātes rādītājs. Neredzu nekādu motivāciju par visu varu saglabāt laulību  kaut kāda statusa vai iedomu dēļ, ja attiecības starp vīru un sievu ir galīgā, sorry, pakaļā.Un nepārvērtīsies smiltis par dimantiem, dari ko darīdams, tā ir tāda maldināšanās, kas maksās visdārgāko - laiku.

Tas ir labais.

Sāpīgi,bet patiesi.....

Dzīve būtu jāuztver kā grāmata, būtu tikai jāpašķir jauna lapa un viss, bet tā nesanāk- atkal un atkal gribētos pašķirt lapu atpakaļ....

Kā bišu šūnu rakstā

Es sevi ierakstu,

Ar vaska smaržu matos

Un dūmu piegaršu.

Ir pasaule mana

Kā vaska ritulis liels -

Saules sasildīts,

Bišu apmīļots,

Medus piepildīts./I.Magone/

Tā veidojas dzīves pieredze un ne jau vēlāk mazāk sāp, vienkārši ar laiku uzaudzējam biezāku ādu. Veiksmi Tev!

   Ko tad gultiņā darījāt?

Sarmīt ...
Mēs tak kaķenītes..murrrrrrrrr

neesmu runcis ...bet labri!!!tes ari tik nesen no gultas ,sex......?.....nu jaapadomaa

Maximus, kaut kā nesapratu Tavu domu-"tu runā par vīrieti jo nekā..."?Jā, pamatā tas palīdzētājs ir vīrs, taču mana saime visi nāk palīgā tajā mājas solī- i dēli, i  viņu draudzenes, i viss tas jauniešu bars, kas pie mums mājās bieži apgrozās.

Laimīgs ir tas,kurš tāds ir vienmēr.......lai arī cik grūti kādreiz nebūtu.
Laime nav dvēseles trīsas,
bet mīļajiem dāvātais laiks.
Laime- vien mirklis īss,
starp brīvajiem, uzplaucis vaigs.
Laime ir saskaņā būt
ar dvēseli savu un pasauli šo.
Laime ir mieru sev gūt,
caur nemieru savu iemantot to.

Tādi eksistē,jāmāk izvairīties.Labi ,kad tuvumā man tādu nav.