Dzēsts profils
4. sep 2010. 21:09Aizvērt acis un -
ļauties ...
un cerēt , ka atverot -
būs uz ko paļauties ...
kam piekļauties
un aizmirsties ...
Dzēsts profils
4. sep 2010. 20:30Ir vajadzīga griba,
Lai savicinātu spārnus
Un pacelties augšup - debesīs.
Ir vajadzīgs spēks,
Lai atbrīvotos no važām,
Kas mani velk lejup - bezdibenī.
Uz Zemes esmu dzimusi,
Bet tas man neliedz lidot!
Vēl vairāk - Es to GRIBU!!!
Kur rast gribu un kur spēku?
Atbilde ir vienkārša:
Tas viss ir sevī,
Sevī vien..../Kristena/
Inta J. 4. sep 2010. 20:24varbūt monitors jāpapurina un jānoliek uz sāniem? es negribētu izskatīties vēl īsāka
Broņislavs D. 4. sep 2010. 20:23Skaisti pateici...bet vai seezzot pie monitora tas maz iespeejams ?
Kas no taa,ja accteles sleepjas sevi neparaadot...tas ir nuulles variants !
Ingrida X. 4. sep 2010. 20:18Rīt nelīs?????
Varēs- tai mežā, tais sēnēs, ..ar to, ar kuru tas patīk?????
Ingrida X. 4. sep 2010. 20:16Un-
te tā ņems un klāstīs????
Pa nenopietno, pieļauju, bet..savādāk..ne visai gudri tas būtu..
Ingrida X. 4. sep 2010. 20:14Kas tur ko labot??
Pieņem, ka esam..īsi un..apaļīgi..omulīgi..tā teikt..
Bet, ja jaut. patiešām bija nopietns, varu iedot koordinātes zēnam, kas telefoniski izdarīs to, neparasot neko, pielabojot kļūdas( protams, darīsi Tu, viņa vadīta), ko cits, par bargu samaksu, neizdarīs dzīvē..
Broņislavs D. 4. sep 2010. 20:09Viirieti sievietes iekaardina arii apggeerbtas...un ja ir pavisam kaila,nekaa pellama tur nav,ja vien pupi neskataas uz leju un augums ir super...tad jau aci arii passas pieveerssas objektam...
Sanita B. 4. sep 2010. 19:56Esmu rudenī dzimusi un jāatzīst, ka taisnība ir. Nu man ap 40. Nu tik man jāsāk pa īstam dzīvot.
Dzēsts profils
4. sep 2010. 19:46Ak šausmas, ceru, kad no sava skurbuma modīsies tevi nepārsteigs šoks par to, ko esi atvedis mājās
Dzēsts profils
4. sep 2010. 19:43Arī tā notiekās , kad itkā viss beidzies un katram jau ir savas mājas , bet jūtas vēl jo projām , rokās sadevušās iet .
Dzēsts profils
4. sep 2010. 19:32Es bez tevis,
Tu bez manis
mūžu nodzīvojām-
Aizgājām vai neaizgājām bojā?
Daudzreiz ti teici:mīlu,
Ne man.
Daudzreiz es teicu:mīlu,
Ne tev.
Es biju tālu aiz zemem trejdeviņām,
Tu biji tālu aiz jūrām trejdeviņām
jau tad kad staigājām blakus.
Ko lai tev saku?
Kā lai ar tevi sasaucos?
Tu saki man vārdus-
Ne tos,ne tos...
Frēzija v. 4. sep 2010. 19:27 Vienmēr būs kādam skumji, kādam jautri, varbūt kādam asaras birst, bet vai nebūtu vienkāršāk, kādu pasūtīt .....
Dziesmai nav ne vainas

