netur...nonaca mani burti....

vot nevaru saprast vienu lietu...kurs vinam iemacija sist ar knabi pa stiklu lai pasauktu mani...moska tu zini...ko

Ja izvēlētos es..es joprojām būtu viena

klausies laimin...a tu pec kadiem milestibas kriterijiem izvelejies savu virieti...nu viru...

ronalds ir mans vards...

tauta daudz ko runa...visas sievietes esot maukas

Řrrrrrroberrrrt...-r- burta klātbūtne puiša vārdā vairo viņa spēku un spēcina tā mugurkaulu..tā runā tautā,bet viedoklis būs katram savs

r burts ar bija vajadzigs obligati...ko...kapec to vajag

Nē..ne tāpēc arī pirmā mīlestība gluži ne Edgars.Tas bija vienīgais vārds, ar kuru varējām lepnie vecāki iziet uz kompromisiem..ar meitiņas vārda izvēli būtu bijis vieglāk

kapec tadu vardu izvelejies...ko...nu nejau tapec ka liepins

oij, Laimiņ, ja Tu zinātu kā man patīk ierotīt pieduknes, kad mani bērni ir pieteikušies uz ēšanu!...../Tavējais būs svētīts!   /

Lai sumināts gaviļnieks   !
Šitàdu gardumu ēsdams lai iemācās rakt labāk par senčiem   .
Un visu kas nepieciešams.

šorīts manus krokusus sagaidīja drēgns...tie aizveŗuši slēģīšus tik cieši ciet...lai medus-neiztek!...viņi ir Gudri-sadarbojas ar pašu Sauli!...un nekādi suņi nelaizīsies gar tiem!...bet-tikai bites!...un! kad bites ir klāt ...tad suņi savus deguntiņus tur neuzdrošināsies bāzt!

ir tāds klinšu medus...bet to dabūt rokā...ir risks!...jāklasificējas arī alpīnismā.
kas te -stopu uzstādi kā kūti govīm...un tik Slauc!...
jā...tu medu nopirksi par kāpostlapu... naudu...un neviena bitīte neiedzels...bet tam nav tā garša !

janis...vienmēr ir trešais-un tas ir pats galvenais-tas ir pavasaris  

Jasssss...itin neviens solis nav izdomāts-tas ir patiess...varbūt mana interpretācija saspēlē ...bet vardīte zināja, ka uz mani var paļauties!

vasjam-kādā fimā redzēju-vardīte izdēja oliņas...tēviņš tās aprija...un no mutes pēc pāris nedēļām izleca mazi vardulēni...vai daba nav interesanta dažādībā un otrādībā...ņem kuru variantu vēlies-pielāgojies!

ak lakstīgala nedziedi...pie Ances loga tik sērīgi...tur putekļi un lampas kūp...uz zirneklīši pakārti
atver logus...ielaid svaigo gaisu-no rītiem dzestrs tas...un sapliķē vaigus savus-mostas arī lai tie!

labs iegansts lai pārvērstos par cilvēkveidīgo pērtiķi-atlaist bremzes!...bet gorillas tik un tā jūs neuzskata par radiniekiem-tuvākajiem!

to akmeni ar iecirstām zīmēm mērnieki mēdz pārnest citur...pagasti, kas bija vakar...ir novados iepludināti...un krustakmens-pārvietots- tā jums būs dzīvot turpmāk...līdz jauniem mērnieku laikiem!
... cilvēki pie visa pierod... pārmaiņas sākotnēji izjauc ierastos ceļus uz domes ēkām...bet tie iestaigā-citas trases-pa taisno-pēc iespējas...pat caur krūmiem lien!...un domes rakstveži brīnās...kas tie tādi bārdaiņi...no kurienes te?!...bet izrādās-savējie jau!