Ups ,Jancuk ...tiesi tā ....mūs jau tārpi ēdīs ,bet Vāveruks kā skaistums laistīsies saulītē.

Viss pareizi...nav ko piebilst....

Vai vēlies, man kāreiz viens labs meistars pazīstams... būsi kā dzīva.

Kas par sadistiskiem gājieniem...tikai nepiesoliet no manis vēl izbāzeni uztaisīt.........

Varam jau arī atdot eksperimentiem kriogēnā labaratorijā... būsi mūžam jauna, gan tikai sasalusi... līdz labākiem laikiem

Cenšos mazāk....bet nevenmēr sanak,un NETICU tiem,kas saka kā vispar nemelo-jo tie ir vislielakie meli

...pasaki ka vēl .......saldētavā.........

.... never....

Pilnīgi pareizi ...ielien Mončik ledusskapī...

Tagad jau TOP-ā visādas ķīmijas...un lai ilgāk saglabātos svaiga,-vajag tak kaut ko noturīgu...

Paldies meitenes par skaistām atbildēm.   

Visekstrēmākās pārvērtības sievietei ir tad, kad ir mīlošs vīrietis blakus........Uzplaukst krāšņs zieds.......   

Jauki..

Tu manos sapņos allaž rādījies,
Vai ausa rīts ar pirmo zelta vēju,
Vai pelēks miers bij laukos nolaidies.

Un maz to dienu, kad es laimīgs smēju,
No īsa prieka dziļi aizrāvies;
Bez Tevis vien es rimties nevarēju
Un Tevi saucu naktī atmodies.

...un tie saucas par draugiem,ja???-mocītāji nevis skaistuma  radītāji.......

Atļaujies…
Atļaujies sevi dāvināt –
ar prieku un tāpat vien.
Tad redzēsi – pazūd bēdas,
un laimītes pretim skrien.




Atļaujies saņemt un nobaudīt
gan saldo, gan rūgteno kausu,
jo pildīts no sirds tas ar mīļumu vien,
lai priekā to tukšotu sausu!

Uzdrīksties, esot un pastāvot,
padomu sajust sevī!
Atveries, uzticies, paļaujies;
mīlestība – ar Tevi ...  
/g.āboliņa/

Labini ...dosim tev ēst tārpinus un aiz kājas pakārsim pie telefona stabiņa........ Tu taču ko ekstrēmu vēlējies??????????????

Nesaprotu- -kāpēc gribiet mani izplūkāt?

Pēdejais brīdis norūdīties...ko nu lauzies.....patiks pašai...

Nu nē-tas man nederēs...