Dzēsts profils
12. sep 2010. 19:24Mēs esam tik tālu aizgājuši no dabas , ka tagad tā liekas kā eksotika ..., bet, pietiek atgulties pļavā , starp zāli un pukēm , vēršot skatu debesu tālumā, lai sajustu aizmirsto sajūtu - es esmu dabas sastāvdaļa- kā zāles stiebrs, puķe , akmentiņš man zem elkoņa ...
Sanita B. 12. sep 2010. 19:20Cilvēks ir un paliek grēcīgs. Bet par to, ka vienalga ilgosies pēc vīrieša, tur gan man jāpiekrīt.
Anna S. 12. sep 2010. 19:18Taisnība - pieredzē pārbaudīts par visiem 100 %!!!!!
Ārija x. 12. sep 2010. 19:16Man gan negribas šim sakāmvārdam piekrist...
Dzēsts profils
12. sep 2010. 19:07 Šajā pasaulē tu varbūt esi tikai cilvēks, bet kādam tu esi vesela pasaule!
Rudens skaistums jābauda divatā , tikai tad viņš atklājas visā krāšņumā
Dzēsts profils
12. sep 2010. 19:06jaasaka, ka taada ir arii viirieshu daba....
Alise .. 12. sep 2010. 19:06..arī domās var grēkot...!!!!..nav jābūt reālai darbībai!
Alise .. 12. sep 2010. 19:03..interesants ieraksts, te katram ir ko padomāt ..kāpēc es šeit- amigosā esmu?....nevienu te nevar ne nosodīt, ne saukt par krāpnieku...Melisi ļoti labi savā komentārā visu pateica...
Dzēsts profils
12. sep 2010. 19:01Tikai - kā tur kaķi starp ežiem iemaldījās
Dzēsts profils
12. sep 2010. 19:00Skaisti , Melisa !
Dzēsts profils
12. sep 2010. 18:59Mjjauuuu..., šššš ....
marija k. 12. sep 2010. 18:58Tāpēc jau arī satiekot cilvēkus jāapzinās,ka ne jau tev vienīgam sāp.Jāpasmaida un jātic skaistajam.
Hilda B. 12. sep 2010. 18:57tas ir skaisti...vienkaarsi buut prot pukes...zaale...koki un debesis...cilveekam ar to par maz...taadaal vins pazaudee pats sevi un laad likteni...tacu daziem tas izdodas un tie ir laimiigi...
Dzēsts profils
12. sep 2010. 18:52murrr un kuš!
Dzēsts profils
12. sep 2010. 18:01- kāds par tevi domā un laimīgi smaida; - tā ir brīnišķīga sajūta , ja zini , ka kaut kur uz zemes ir tāds cilvēks ...


