zvaigznu ir daudz tos var paskirot

es aizliedzu pamest so pasaul        es zinu kad nave burviga bet tas nau domats jums abam baudiet to dziv kamer tas ezekste uz zemes virsmas

neticeja neviens kad var notikt krize visi smejas ko es te stastu un tagat peiksni velas labu dziv vai jus to esat pelnijusi man liekas kad ne

Īsāk izsakoties...acus skatiens izsaka ļoti daudz,ne velti daudz cilvēku nevar izturēt ilgi tiešu skatienu...tieši acīs.

Šo zinu, tas viss ir jauki...bet maldīgi domā cilvēki, kuriem mīļa nodarbošanās ir melot, vai maigāk sakot...mānīties. To visu var darīt un pat izdoties...bet acīs ir viss, ja vien prot tajās ieskatīties...acīs var nolasīt visu, arī melus...pilnīgi visu...arī     un to nevar noslēpt, jāprot vienīgi to ...saskatīt. Protams var jau arī tas nedarboties, bet tad jau tas nav vairs cilvēks, bet...bezsirdis.

Man tas 3.patīk

Vai tad sievietei butu parsteigums ieraudzit ko neredzetu??? Pasas sievietes tak saka, ka kaili virieshi visi vienaadi. Ari gailishi stipri lidzigi. Dazi lielaaki, dazi mazaki, bet kopejais veidols tak lidzigs. Es gan tam negribu piekrist.Tapat kaa nav divu vienaadu vaaveriishu sievietem, tapat nav divu vienaadu gailishu viriesiem. Bet labaak, lai tas butu sievietei kaa jauks un patikams atklajums! Surprise!...

Nav saprotams,kapeec ar apspiileetaam bikseem, tad jau viniem truukst naudinas, lainopirktu normaalas bikses?!!

Vajag izvēlēties vīriešus, ar apspīlētām biksēm!

Saules gaisma ir vienmēr!

Vientuļajam Vilkam labs klipiņš!

Tas ir laiks , kad tik satraukta sirds ,
Tas ir  laiks , kad Tu izdziedi sevi ...
Kad caur Tevi iet sidraba birzs
Un ne zariņa nenolauž Tevī ...
    /aut.nez./

Vai citiem Laimi sniedzot,
Par savu piemirsusi esi...?
Vari jau smieties par sevi - savām likstām...
Bet kuru Tu māni, vai tik ne sevi...?
Kāpēc Tev lidot, kā Ikars pret sauli...?
Paskaties atpakaļ..., vairs nav neviena.
Nolaidies un klēpī apsēdies manā.
Paraudi uz pleca mana.
Es klusēšu...tikai asaras Tavas skūpstīšu.
Jo nezinu ko teikt.
Paraudi, jo zināsi, ka atpakaļ esi.
Pēc mirkļa sāpēm un pārdomām,
Spēsi atkal spārnus plest...

/aut.nez./

par daudz nevar būt,ja nu vienīgi tā mīlestība pārtop par apsēstību,otra cilvēka izsekošanu,tad nu tas ir egoisms.

        
Māt, kad tu aizej projām no rīta,
Neaizsedz krēslaino logu.
Garām skries lapa, no vēja dzīta,
Garām pagraba logam.

     Kājas nāks un aizņirbēs ātras,
     Vieglas kā gaiss stāvu augstāk.
     Bet, ja tās atvērs man skumju vārtus,
     Slaucīšu asaras plaukstās.

Uzlikšu galvu uz palodzes platās,
Meklēšu mākoņu kuģus.
Saules dāmai būs izsmiekls skatā,
Kāpjot pa ielas bruģi.