Pareizā atbilde izskanēja moon martrai, neturi viņu ciet........lai iet.

....ļoti patiesi un pareizi! Tā vajag ...un visss....bez jautājumiem.

Nu nē....................lai raud ,kam tas vajadzīgs...tas bojā izskatu...

...ak,es raudātu kopā ar tiem.....

Ārprats ....kāda grūtsirdība?????????????????

Laiciņs kapitālīgakais ...super ,prieks un dvēsele lidinās pa krāsainajām lapām .........

Var jau kā strauss- galvu smiltīs, pēcpusi gaisā un - neko neredzu, nedzirdu, nezinu, man nesāp. Bet cik tad ilgi tā nostāvēsi? Un arī tas notikušais nepaliks tādēļ par nenotikušu, ja kāds atteiksies just, dzirdēt, redzēt. Tās ir bailes, ka būs info un ar to info kaut kas būs jādara- būs jāpieņem lēmumi- arī nepatīkami.  

pievienojos , jo zinu ko nozīmē KAISLE, zinu to visu no A-Z, bet Z daļu man negribas atcerēties. To nekad nesaprastu, ja to nebūtu izbaudijusi uz savas ādas.

galvenais lai apziņā neiestājas  rudentiņš

Vakardiena bija reti darbīga un forša- mežs , sēnes( varēja kaut ar izkapti pļaut), izbrauciens pa Latviju vīram līdzi darbos.Vakarā- bērnu taisītas vakariņas, pasēdēšana pie iekurtas krāsns, kaķu savstarpējie pārskrējieni pa visu māju- mīļi un silti.

..........tāds pats aiziet..........bez atdošanas.

Vispār tā nedomāju- ne vienmēr, ne ne- vienmēr. Es esmu es- tādas otras nebija, nav un nebūs. Labākas, sliktākas , visvisādas- sievietes, cilvēki, personības- kā nu ir vēlme to formulēt.Esmu dažāda- gan glupa, gan gudra, gan smejoša, gan raudoša, slinka un čakla, dusmīga un pati laipnība,nogurusi un enerģiska.Brīva kā vējš un stabila kā klints, murrājoša kā kaķis un rūcoša kā visniknākais suns. Dažāda, tāda kāda varu būt tikai es.

Patika, tāds izjusts ar smeldzi! ....

Var jau arī tā viena vienīgā laulība būt forša visa mūža garumā- ar zināmiem priekšnoteikumiem un apstākļiem.Un ne jau piekāpšanās mākslā vai vēlmē iet uz kompromisu ir lieta.manuprāt, svarīgāk ir , lai abi cilvēki, kuri jaunībā sagāja kopā  , gadiem ritot spētu mainīties un virzīties uz priekšu - gan attiecībās, gan katrs par sevi kā personības- vienotā tempā un daudz maz vienā virzienā.Nezaudējot interesi un cieņu vienam pret otru. Jā- tas gadās ļoti reti. Par to- " kā rokai ar cimdu, saprašanās bez vārdiem"- labāk nevajag- tas jau ir tāds zvaniņš par to, ka drīz , drīz nebūs vārdu vispār- nebūs tad arī labo sarunu, ne tikai strīdu. Un laime nav pelnāma- tā ir tāda netverama opcija, kuru mēs paši, tikai paši varam sev organizēt.Ar attieksmi, ar jūtām, ar domām, ar darbiem arī, bet ne tā- es izdarīju to un to, esmu pelnījis riekšavu laimes.  

Ja iet runa par pāri  tad vienu un īstu nevis par pārošanos .Viss notiek Dieva noliktajā laikā bez kaut kādu plānu perināšanas.

Te nekā laba un nopietna nav,āmen.

Patiesība nemainās - tā ir nemainīga vakar, šodien un rītdien. Mūžībā mēs vēl neesam, bet mums ir dota iespēja tur nokļūt. Lai tas notiktu, ir jādzīvo tagadnē, bet: noteikti analizējot nodzīvoto dzīvi, lai turpmāk nepieļautu kļūdas. Dievs jau dod enerģiju visai savai radībai, tikai tā ir jāizmanto pareizi, lai darītu citiem labu, nevis lai apmierinātu savas egoistiskās tieksmes un nosauktu to par dzīvošanu.