Ar to kārdināšanu, kā nu katra māk- cita kārdina ar smaidu, cita ņem ar masu, uz ko katrs skatās- tas jau viņa ziņā .
Mums sievietēm dots milzīgs spēks,
Ko būtu neizmantot grēks,
Tas mūsu augums,mūsu smaids,
Tik jāzin visam īstais laiks.
  

nu jā iedarbojas, ja neuzreiz priek bet smaida gan var atplaukt       

Jā , jā , Oskars pēc tādas meklējās ....   

Skaistas,patiesas rindas!
..............caur tevi es uzzināju kāda esmu pati.....

Nu tā daļa par kaņepēm man beidzot patika ,
citādi viss te šdn mazliet tā kā par lipīgi salkanu!
no manis tad nu muzička

Vienkārši,bez komentāriem...
Minūte klusuma!

tikai ta var izprast sirdi

Burvīgi!

Dzīves patiesība.

Parādi man kaut vienu sievieti labākajos gados, kura nekārdina, arī pastarpināti, pati to neapzinoties! Katra izcelta formu nianse jau ir mājiens uz to pusi...C

Manis pašas dzejolis - kas gribēs tas sapratīs.
Kas ir mīlestība?

Kā pūku maigais pieskāriens,
kā karstums dedzinošs, kas elpu aizsit ciet,
kā vēja pūsma liega,
kā lidojums no kalna gala,
kas turpinās bez gala.
Kā strauts, kas čalo,
kā jūra , kas šalc un upe kas palo,
putni - kas debesīs lido.
Cilvēks  - kas smaidā un gaismā dzīvo.
Kā zieds, kas no miega pumpura plaukst,
kā piloša ūdens lāse, kas no lāstekas krīt,
kā saule, kas silda un glāsta,
kā meža šalkoņa, ko vējiņš stāsta,
kā nebeidzamas dienas un naktis,
kas mijas kā dzīves taktis.
Kā mūsu elpa un kā visuma telpa, kas vienotā kustībā aug,
kā saule, kas lec un riet, kā mūzika skan un dziest,
kā viss, kas ir ap mums un viss, kas mūsos -
tā ir MĪLESTĪBA un kā var to nesajust?
Atdari savu sirdi - sajūti to kamdēļ esi šeit nācis!
Mīli un topi mīlēts!
Lai šī dziesma skan mums ik mirkli - mīlestība ir bezgala.
Lai top !

Prieks nāk
Sākumā
Ar izbrīnu.
Kā pirmais
Sniegs,
Kad krīt.
Ar spurdzienu,
Ar smieklu
Lietus šalti.
Mazliet kutina,
It kā ielīdis
Padusē,
Vai aiz apkakles
Aizkritis kukurznis.
Bet vienmēr
Jautrs.
Hei-ha!

....centies izvairīties no glaimotājiem....

man tāds dīvains noskaņojums :)

zinu,i labs :D

      "Nice!"Ka pashai?