Paldies,tev arī panākumus.

Paldies!   Lai Tev arī laba nedēļa!

paldies par jaukām noskaņām

Reiz jau viss nāk gaismā...soli ko solīdams, apdomā galu

Nu Tu gan -rullē zvērā...   

Nu sen bija laiks , ar Metallica nedēļu iesākt,PALDIES rižaja

...Fui,rupjais aģitator...     

Labrīt,panākunus darba nedēļā.

Pateicos.

Paldies , tev tāpat... Lai gan ar tādu tējas daudzumu nedēļa var paiet bezfilmā.lai veicas-

Viņš var būt greizsirdīgs uz dajebko- bērnu, suni, kaķi, telefonu, pats savu ēnu , laternas stabu... Un ar mīlestību tam ir maz sakara. Tā uzvedās infantīlas personības- viņš ir pieradis, ka visa sievas uzmanība privātajā telpā un laikā tiek veltīta viņam vienīgajam, un piedzimstot bērniņam ir dikti nepatīkami pārsteigts- abet kā tad tā? Mani te čubināja, mīļoja un lutināja , bet pēkšņi tas viss tiek kaut kādam sīkpirdim.No otras puses- arī sievietei nevajadzētu pēc mazuļa piedzimšanas aizmirst visu pārējo dzīvi un koncentrēties tikai mazajam, ir jāsaglabā līdzsvars visam.Taču, šaubos vai aprakstītajā gadījumā ir kas līdzams , jo vīrietis jau ir izvēlējies neko nerisināt, neko neizrunāt, bet iesaistīt trešo personu. Un , diemžēl, parādījis, ka nemīl savu sievieti, bērniņa mammu , bet - tikai sevi un savas vajadzības un nav gatavs nedz attiecībām, nedz ģimenei. Personīgi es no tāda cilvēka šķirtos, jo nekādas perspektīvas neredzu kopdzīvei ar neuzticamu cilvēku.

        
Noskalo neīsti pateiktus vārdus,
Visu, kas viltots un auksts.
Un tikai tad, kad noskalots esi,
Zinu, ka esi mans draugs.

Vienu mirkli, vienu minūtīti
Pienāc klāt un paņem manas plaukstas!
Pasaki man šodien kaut ko labu, labu,
Ko pat manas domas neuzmin.

Atvēli laiku draudzībai,
Jo tā ir ceļš uz laimi.
Atvēli laiku, kad mīlēt un būt mīlētai,
Jo tā patiesi ir debesu dāvana.
Atvēli laiku smiekliem,
Jo smiekli ir dvēseles mūzika.

Neskaties uz sārtiem ziediem,
Tie tev ātri novītīs.
Glabā īsto drauga sirdi,
Tā nemūžam nezudīs..

Ziedi novīst līdz ar laukiem,
Miglā tērpies saules riets,
Tikai atmiņas no draugiem
Mūžam degs kā akmens zieds!

nu jau, nu jau...   vēl jau neapsnigsim un mūžīgo miegu vēl nepiesauksim, bet uz to dienišķo gan būs jātaisās, lai domas viegliņām kā pūkas (ne sniegpārslas ) sapņu bezgalībā palido, un nosalušais saprāts pastāv  (pačuč) malā....
nu negribas vēl šito--->>

Taa vareetu teikt

ak, māte daba   

paldies visiem , nu vēl pēdējo... un žūžūžū

Ar labu nakti ! Turpinām baudīt atvasaru pat naktī - skaisti ..., pat miegs nenāk ...