Dzēsts profils
28. sep 2010. 15:35Kad dzērves atkal projām dodas,
Tās gaidot skatās vēl uz mums.
Un nesagaida, kur viņš rodas,
Starp mums šis mēmais pārmetums.
(..) Imants Ziedonis
Nekad nav patikušas dzērves. Tieši savas trauksmainās un skumjās dziesmas dēļ.
Ļoti reti apzināti izvēlos ieklausīties skumjās.
Par latviešiem... Nu, ir sava doma. Bet šobrīd par "nekur jau nav maizītes bez garozas" nav īpašas vēlmes izteikties.
Labi jūtos tikai te- mājās.
Dzēsts profils
28. sep 2010. 15:32Albert, kas Dzintars, labāk vairosimies, lai vairāk gudru cilvēku Latvijā, ar pareizo politisko orientāciju!
Tad sanāks kārtīgi Lāčplēši
Dzēsts profils
28. sep 2010. 15:17Tad jau govi slaucot jāpielieto koeficients x2, jeb tas tāds kā bonuss, ja no kazas pie govs pārsēžas..
Dzēsts profils
28. sep 2010. 15:14Nu ko auklītes, tikt pie pupa jaun arī nav nemaz tik zemē metama lieta! Varbūt tāpēc arī ir vērts par zīdaini izlikties!
Dzēsts profils
28. sep 2010. 15:08Viena daļa ir tikai dēkaiņi, kas meklē kur labāk, bet tie kuri spiesti aizbraukt atbildības spiesti, lai bērni varētu skolā iet un sievai kādai jaunai kleitai sanāktu naudiņa, tas gan skumīgi! Zaudējam cilvēkus, kuri grib un prot strādāt. Daudzi no tiem kuru šeit palikuši, arī tur nebūtu dzīvotāji,,jo redzot kā strādā simtlatnieki, ar tādu attieksmi pret darbu pat maizei nopelnīt būtu pagrūti.
alberts d. 28. sep 2010. 14:56Nè mìlìshi vèlét jäiet,ja mès tukshas aploksnes salädèsim tais urnäs tas liks varä esoshajiem padomät,bet sèdot mäjä un tikai vävuljojot tieshäm nekas nemainìsies
Ina R. 28. sep 2010. 14:44reizēm vajadzīgi arī šādi dzejoļi... mācēt skumt... tad smieties... raudāt... tad laimē lidot.... visu mums vajag... tad un tikai tad būs līdzsvars
Dzēsts profils
28. sep 2010. 14:43nu ko -raksts labs ...diena lietaina -daudziem šādās dienās uzklūp melanholija ,tapēc ,ka daba skumst ,apmākusies ,tumša ,lietaina ,bet vajag ķepuroties ,vajag sevi mācēt kaut bikiņ uzmundrināt ,Laimei ,tāpat ,kā Mīlestībai formulu nau ...Vajag bikiņ sevi mīlēt un tadjau viss labais arī notiks ...
Ina R. 28. sep 2010. 14:41Mums katram ir tāds eņģelis... tikai cik mēs Viņu jūtam????
Viss grūtākajos dzīves mirkļos mūsu eņģelis mūs paņem klēpī un ness, bet ikdienā mēs ejam blakus.... tikai to vajag just...
Dzēsts profils
28. sep 2010. 14:37Varbūt vienkārši vajag reiz beigt vajāt to laimi un tad tā nāks pati,nāks tas prieks un laimes apjausma ,kaut vai par to vien,ka esam veseli,varam redzēt,skriet ,dejot,smieties..mums ir cilvēki,kas mūs mīl un,ko mīlam mēs...
emo r. 28. sep 2010. 14:23unj tu esi cilvecinjsh ko es esmu milejis unj milu visvairak uz pasaules....
unj tas njekas es saprotu tevi sawliit....
Dzēsts profils
28. sep 2010. 14:12tas ir skumji un sāp''igi -nekur nau tādi bērzi ,kā mājās ,nekur nau tik silti ...es esmu redzējusi ,kā lieli un vareni vīrieši raud -raud tur svešumā ,jo viņš grib dzīvot mājās ,kur mūsu pļavas ,kur mūsu meži ,bet viņam jābaro bērni un jāskolo ,tie ir gari un sāpīgi stāsti ...
Dzēsts profils
28. sep 2010. 14:02Nesteidzies aiziet , citādi Tu nekad neuzzināsi , ka kādam esi visa dzīve ...
Vilks V. 28. sep 2010. 14:01Kas meklē-tas atrod!
Nevajag tikai pārtraukt lidojumu!
nadya c. 28. sep 2010. 13:57miļš naivigs lacis !dzive ta retti notiek jabut patiešam ar tiru sirdi lai ta notiek
nadya c. 28. sep 2010. 13:54ne tas nozime ka ir parvelu sakt draudzeties vajadzeja atrak to darit vienigais kas paliek ari nopirk ieroci un piedavat kaiminjam iet uz šautuvi skat bus kautkas kopigs varbut un sadrauzesaties nu ja ne tad bus prakse un varbut izdosies pirman izšaut


