Dzēsts profils
10. okt 2010. 00:05Jauks vēstījums, kā vienmēr skaisti vārdi mans liktens laikam aizņemts citas lietas kārtojot, bet nekas, es nesteidzos...varbūt pat labāk, ja viņš par mani aizmirstu pavisam
Dzēsts profils
10. okt 2010. 00:05 Ir labi un nepieciešams apzināties savas tautas un valsts vēsturi. Bet! Patreizējā brīdī raksta kam nav slinkums un ik viens no viņiem apgalvo ka rakstot patiesību. Šodienas gaitā, ko sadara patreizējā valdība, nav zināms vai to ko mums pasniedz, lasītājiem, ir patiesība! Tā teikt dzīvojam vienos melos!
Lai uzrakstītu vēsturi tādu kāda tā bija - ir tik vien vajadzīgs kā studēt un konspektēt arhīvos noguldītos dokumentus, pierakstīt aculiecinieku stāstījumus, to visu pārbaidīt un pasniegt tautai uz iepazīšanos. Tad ja kādam ir pretenzijas (ar visiem pierādījumiem) var paturpināt vēsturiskos faktus. Tikai fakti ir patiesā vēsture!
Dzēsts profils
9. okt 2010. 23:55Paldies par bilžu vērtējumiem visas nav iespējams ielikt, tās ir skaitas...no šīm, Jāpāņu tējas dārza bildes ir pasakainas - neliela paradīzīte uz zemes ar apbrīnojamu mieru un pilnīgu atslēgšanos no pārējās pasaules...
Lauruk domāju, ka jā...neteikšu cik, jo, ja gadījumā pietrūks izturības visu salikt, lai nav kauns par sasolīto
Dzēsts profils
9. okt 2010. 23:48Mans sapnis ir vēl vienreiz pacelties spārnos
Un piegrābt pilnu sauju zvaigžņu
Un sabērt tās mūsu matos
Bet mēnesi pārlauzīsim uz pusēm,
Jo mums abiem garšo siers
Mans sapnis ir vēl vienreiz nolaisties dzelmē
Un sasveicināties ar saviem brāļiem
Un uzcelt smilšu pilis kopā ar tiem un tevi
Bet jūras dzelmē to neaizskalos prom
Jo viļņu vairs nav
Mans sapnis ir aizrakties līdz zemes centram
Kur garā stiprie un stingrie mīt
Un ienest tur mazliet dzīvības kopā ar tevi
Un mācīties no viņiem kontrolēt jūtas
Bet abi pēc tam šo mācību aizmirsīsim
Mans sapnis ir būt ar tevi
zhanette
Dzēsts profils
9. okt 2010. 23:43Paldie, kādu laiku nebiju viņus dzirdējusi, bet nupat nodošos pilnībā
Frēzija v. 9. okt 2010. 23:41Klaviermūzika mani neatstāj vienaldzīgu, pateicoties dēlam
Dzēsts profils
9. okt 2010. 23:41Paldies visiem , kuri padalījās ar saviem skaistākajiem sapnīšiem ! Lai tie jums piepildās !!!!!!!!!!!
Iveta L. 9. okt 2010. 23:39Viedi vārdi. Tikai žēl, ka visi to nesaprot un uzskata bērnus par savu īpašumu visu mūžu.
jogita p. 9. okt 2010. 23:34Cik saprotu , buus turpinaajumi? Buutu forshi...
Dzēsts profils
9. okt 2010. 23:32Ja bērns piedzimst kopā ar placentu - tad tautā parasti teica, ka tas ir laimes krekliņā dzimis. Un tā ir patiesība! Jo esot pie mammas puncītī, bērns ir pilnībā laimes aizsardzībā. Un šis "laimes krekliņš" bērnu ir sargājis visus deviņus mēnešus! Bērnam piedzimstot un šo faktu pieminot un arī vēlāk bērnam to stāstot - neapzināti, zemapziņas līmenī bērns tiek ieprogrammēts veiksmei. :) Te vajadzētu pamācīties visiem, mīliet savus bērnus un biežāk viņiem sakiet tikai labus vārdus, tas veidos viņu dzīves labestīgākas un laimīgākas.
Ingrida X. 9. okt 2010. 23:29Lai Jums izdodas......nesabaidīties!!:))
Jo- nožēlot- kā sen jau zinām- var tikai to, no kā sabijāmies un....paši sevi nostopējām..
Vilks V. 9. okt 2010. 23:23Paldies par silto un jauko novēlējumu!
stingers b. 9. okt 2010. 23:21As ar paglasteitu kundzi ar deivainu uzvuordu TheBest
Dzēsts profils
9. okt 2010. 23:14Skaists un aizraujošs ceļojums Tev bijis ! Tāpēc Tu kādu laiciņu nebiji manāma ...
Foršas bildes!
Frēzija v. 9. okt 2010. 23:04......ne vienmēr vajag mēģināt...........un dabūt
Frēzija v. 9. okt 2010. 23:02Jā, smagi........ne vienu vien strādāt gribošu bankas izliek uz ielas, tā saucas - darbīgu cilvēku iznīcināšana..........uz ko mēs ejam, kaut ko līdzīgu dzirdēju arī par Valkas rajonu
stingers b. 9. okt 2010. 23:00Paldis,kaut vinja tur paliktu
Dzēsts profils
9. okt 2010. 22:58Pats gan........
Inta to mes varam nokartot.....;]
