Minka s. 10. okt 2010. 20:46Dzejā autoram, VĀVERES PRĀTS un tev STULBUMS GALVĀ, ja to ievietoji
Dzēsts profils
10. okt 2010. 20:38nav jau par ko, man ar patīkami tā takš mūsu bērnība
Dzēsts profils
10. okt 2010. 20:36...tas labais...iespējams,ka šodien kādam,kā naglai pa galvu
Dzēsts profils
10. okt 2010. 20:21Jā,tā sajūtas,ka mīl un mīli, liek atvērties kā ziedam un smaržot visai pasaulei,to jūt ikviens,kas jums tuvojas..jo tā mirdz cilvēkā neredzamiem saules stariem un silda...
Dzēsts profils
10. okt 2010. 20:06jā, dažas lelles vēl tagad mājā par piemiņu stāv, vai pareizāk sakot mazās radu meitenes ar tām spēlējas.... un tie lielie lāči, kas "krāca" .
Dzēsts profils
10. okt 2010. 20:02Nikita arī Tu esi iespaidojusies no mūsu dzejoļu meistara un kļuvusi tik romantiska
Dzēsts profils
10. okt 2010. 20:02Lasot, es patiešām atgriezos savā bērnībā...vēl bija plosti pašu meistaroti upē...šūpoles sameistarotas no govs ķēdes...un lelles- lielas un skaistas...
Dzēsts profils
10. okt 2010. 19:53Jā palasīju visu, un atradu, ka daži cilvēki var arī būt nopietni no kuriem agrāk negaidīju,Paldies Jāni par šo blogu ,jo tas izmainīja manu attieksmi pret dažiem cilvēkiem.Redzi vēl viens labs darbs Tavā kontā. Nekas nav nejauš ,jo tas Kungs zina ko dara. Ivars.
Frēzija v. 10. okt 2010. 19:48Tik valdzinoši var būt mazi sīkumi! Tāds nieks un diena smaida.
Liegs pieskāriens, vai mīļš kā runcis vietā pateikts vārds,
Ir labi, ja ir apkārt siltums tāds un apziņa - par Tevi domā kāds...
Frēzija v. 10. okt 2010. 19:41Neviens nedzīvo bez mīlestības, katrs mēs kaut ko mīlam
Frēzija v. 10. okt 2010. 19:39Nedomāju, ka mīlestība pārtop par naidu, tad jau tur mīlestības nemaz nav bijis.



