Inese Š. 12. okt 2010. 21:23Es nenoliedzu. Nekad neesmu noliegusi.
Dzēstss P. 12. okt 2010. 21:21Redz,tas liekais tauku slānis Sievietei-tas ir tas pats,kas nekopts Vīrietis!
-Sakoptība nav savienojama ar neapdomīgu čipšu rīšanu skatoties teļuku vai citas *vaļības* rīšanā!
-Bet par jutekliskumu parūpēsies Vīrietis......:L)
Gundars Ī. 12. okt 2010. 21:20***
Man nepietiek ar to,ka pietiek,
Man nepietiek ar vienu vārdu,
Ka viss ir vienkārši,
Vienkārši pateikts vārds,
Vienkārši pateikts vienā vardā smaids
Un noklusēts naids.Man nepietiek ar to,
Ka viņi ir tik vienkārši,
Jo mēs esam sarežģīti,
Bet neprasām jau tik daudz...
Tu nevari nonest man zvaigznes no debesīm,
Es neprasu Tev nonest tās,
Bet sirdī iedegt gaismiņu vienu no tām,
Tev lūdzu tieši no debesīm,
Man pietiktu ar vienu vienīgu-
Tavu silto acu skatienu,
Kas verot mani prot,
Man pietiktu ar vienu vienīgu patiesu smaidu,
Kas manu sirdi atkausēt prot,
Man pietiktu ar vienu vienīgu čukstu,
Ko aukstā naktī atnestu vējš,
Man pietiktu ar vienu vienīgu gaismiņu,
Ko tumšā naktī zvaigznes dedz...
/dana/
Dzēsts profils
12. okt 2010. 21:20Jauku vakariņu!Paldies tev!
Dzēsts profils
12. okt 2010. 21:18Leonīd- tu nu gan esi naivs....
Dzēsts profils
12. okt 2010. 21:12paldies, Sondru - kamēr viņš tik liriski noskaņots, un kā zināms, pēc vakariņām vīrieši vēl vairāk atmaigst, man nekas nedraud , nu tas krātiņš...
Dzēsts profils
12. okt 2010. 21:10man ar pippauze ,un vakarinas 10 min
savsem k. 12. okt 2010. 21:09Es laikam nokavēju - jau vakars klāt . Nu nekas - vienalga paldies !
ai M. 12. okt 2010. 21:08Vientuliiba divataa ir daudz mokoshaaka,nekaa, ja patieshaam esi viens.
Dzēsts profils
12. okt 2010. 21:05Rižiņā tas manā top dziesmu krājumiņā no kādiem Ziemassvētkiem
Ak, Ronīts jau klāt...nu tad, saņemies
Dzēsts profils
12. okt 2010. 21:01aigarrr
esmu mēma kā zivs...,
paldies, tik aizkustinoša dziesma, mmm, pat satrauca lai,
eju uz lodžijas ar savu tievo vaniļas puļķīti atdzist un iedomāties, ka esmu cigarešu dūmi...
Dzēsts profils
12. okt 2010. 21:01
Pa dzīves raibajām notīm
Mēs skanīgi ejam.
Pa dzidro oktāvu kalniem
Augšā un lejā.
Tā melodija, ko dziedam,
Kas to ir devis?
Un tā ir dziesma, kas paliek,
Paliek aiz tevis.
Kur mašīnizpūtēji gaisu jauc,
Un motoreļļas galvu jauc,
Tur piesārņojums ir ar kaudzi,
Un koki nevar izdzīt pirmo audzi.
Reiz zaļoja jaunība, cerība plauka
Tad asins bij karsta, tad gaišs bija laiks
Un pasaule visa tik krāšņa, tik jauka
Un nākotne spoža kā saules vaigs.
ai M. 12. okt 2010. 20:57Taa nu reiz ir dziesma, kuru klausoties uznaak raudiens. Laikam to sirds siltumu un bezgaliigo miilestiibu patiesi noveerteejam tikai tad, kad vinjas vairs nav...
Dzēsts profils
12. okt 2010. 20:52sveiks milais draugs.
Dzēsts profils
12. okt 2010. 20:52BāaaāC, Sondruc! Perfekti! Nu superrr papildinājums!!! Oi, vakariņš, protams, gandrīz valodu zaudēju
Dzēsts profils
12. okt 2010. 20:48
Minka s. 12. okt 2010. 20:46Dzīvoju viens, bet nesaprotu, kā var mocīt vientulība. Man tik daudz interesantu nodarbību,ka vientulība,pat sapņos nerādās. Vientuļi jūtās tie,kuriem nav nekādas nodarbes, tā es domāju.
ance a. 12. okt 2010. 20:46Vientuļš jūties kad esi nesaprasts , vari nebūt viens, bet jutīsies vientuļš
Dzēsts profils
12. okt 2010. 20:44...un aukstā sveika Rižucīt
somziiliite l. 12. okt 2010. 20:41Vientulība var būt vismaz divējāda - kad patiesi esi viens un kad esi ar kādu kopā un tomēr viens...es labāk izvēlētos pirmo...vismaz nenodarītu pāri vēl kādam...
