Jauku dienu,moon!

Nadjai Cvetkovai -bet varbūt sentēvu patriots-ņem dzīļāk.

patriotisms: pārliecība, ka tava valsts ir labāka par
citām tāpēc, ka tieši tu tajā esi piedzimis.
-- Šovs

Ideāla valdība nav iespējama tamdēļ, ka cilvēki ir
apveltīti ar kaislībām, gadījumā, ja viņi nebūtu ar tām
apveltīti, tad nebūtu nepieciešamības pēc valdības.
-- Voltērs

Kaut vai tas,ka vēl līdz šim esmu šeit un arī mani bērni nekur netaisās braukt.

nu tu gan baigais sovdepu patriots tikai senos laikos mes audzinajam bernus dzimtenei !! bernus mes audzinam lai viņi aug,nu ja iedos glazes udeni,paldies,padalisies ar maizes garoziti tad laikam pareizi iemaciji un izaudzinaji,un te nekada sakara nau ar dzimteni !! audzinat bernus vajag laimei !!

latvieši ir zemnieki...par to liecina  - "dabūsi pa bieti!"  

Labrīt, novēlu arī Tev visu to skaistāko! Skaists dzejolītis.

Viduszemes maģija, Atkārtošana - zinību māte
Lasi ***** http://lffb.midzenis.lv/ru/perevodi/viduszemes-magija-atkartosana-zinibu-mate.html *****

....aizverot žaunas - atveras MUTE!    

nu nezinu...vai tik nebuus iznaakusi no meza...ir dzirdeets...dabuusi pa purnu!

:D Vaine! Saknes tak nedrīkst aizmirst:D

Ja tāda dzīve paradīze - nav ko saspringt, ja te uz zemes , kas noiet greizi...:)))

Jāņa Evaņģēlijā un arī vēstulēs netiek minēts autora vārds. Savukārt Atklāsmes grāmatā viņa vārds ir nosaukts četras reizes. Tas liecina, ka Jānim nebija nekāda iemesla klusēt par sevi, gluži otrādi, viņš gribēja, lai tiktu atpazīts. Zināms, ka kristietības pirmajos gadsimtos notika plašas diskusijas par Atklāsmes grāmatas autora identitāti.

Benedikts XVI uzsvēra, ka Jānis tiek saukts par gaišreģi no Patmosas salas, kur viņš dzīvoja izsūtījumā, „Dieva vārda un Jēzus liecības dēļ”. Šajā vietā, „Kunga dienā aizrauts garā”, Jānis piedzīvoja lielus redzējumus un dzirdēja neparastas atklāsmes, kas spēcīgi ietekmēja gan Baznīcas vēsturi, gan rietumu kultūru. Kā zināms, Jāņa Atklāsmes grāmatas ietekmē mūsdienu valodā ir ieviesušies tādi vārdi kā ‘apokalipse, apokaliptika”, kas nozīmē pravietojumu par cilvēces un pasaules likteņiem.

Atklāsmes grāmatu vieglāk saprast, balstoties uz septiņu kristīgo draudžu dramatisko pieredzi – skaidroja pāvests. Jānis vēršas pie Mazāzijas draudzēm, izrādot pastorālās rūpes par vajātajiem kristiešiem, aicinot viņus būt stipriem ticībā un nepakļauties pasaules vilinājumiem. Jāņa pirmais un fundamentālais redzējums attiecas uz Jēru, kas ir nokauts, tomēr stāv kājās. Arī Jēzus, lai gan brutāli nogalināts, tomēr ir dzīvs, jo caur savu augšāmcelšanos Viņš uzvarēja nāvi.

...grūti tērzēt,ja esi nezinītis šajā jomā,neesmu dievticīgs un dzīvoju tagadnē.....

Briiniskjiigu riita kafiju ar miilestiibas garsu neatkaartojamai dienai!

Raimondam  

Otrā kristību daļa sākas ar pādes dīdīšanu, kurā piedalījās tikai kūmi. Līdzīgi tam, kā senāk tēvs, bērnu paceldams no zemes, to atzina par savu, arī šeit krusttēvs un pārējie kūminieki deva bērnam dzimtas akceptu un uzņēma to savā vidū. Latviešiem īpatno dīdīšanas rituālu nesastopam citās tautās, bet šī rituāla elementus gan.
Dīdīšana sākas ar aicinājumu: "Nākat, kūmiņas, pūlītēs, Negul pādīde nedancināta". Izprasa pādi māmiņai. Dažkārt pādi saģērbj vecā māte, bet parasti gan paši kūmi, kas greznojas arī paši. Pie kūmu greznuma pieder pieši, zili svārki u.c., bet pādei "sudraba zvādzeņu josta, lai šķind pādīti dancinājot". Rucavā piedalījās visi kūminieki. Izejot plāna vidū, tie pēc kārtas ņēma pādi uz rokām un lecināja. Pirmā dīdītāja bij "dižā kūma", bet pēdējā - nesēja. Dīdīšanas laikā jaunie ļaudis, saķērušies rokās, gāja pādei apkārt un dziedāja dīdīšanas dziesmas.
Beigās visas sievietes sagājušas istabas vidū un, paņēmušas alus krūzi, pēc kārtas dzērušas un dziedājušas, katras vārdu vai kārtu, vai vecumu piesaukdamas. Kad tā visas sievietes pēc kārtas bij dzērušas, tad apgāzušas krūzi ar alu plāna vidū, sacīdamas: "Apgāž, apgāž, Satek, satek." Pēc tam visas skrējušas no istabas ārā, dziedādamas: "Tek upe caur namu , caur istabiņu, Tā tek mieži, rudzi tēviņa klētī." Šis auglības rīts nav vienīgais. Kūmas skrējušas ārā "dzesēties" un tur mīdījušas nātres kā Jāņa bērni: "Minu, minu nātriņas, lai aug mauriņš, Kur manai pādītei rotāties". Pēc dancināšanas bērnu atdod mātei, bet pirms tam nes vai solās sviest to aizkrāsnē, vai arī nolikt kulā uz akmens krāsns priekšā. Arī vedot uz baznīcu, nesēja paņēma līdz no pavarda oglīti un iemina savu labo kāju pelnos, ar to bērnu stādot priekšā mājas garam.

Varbūt - tā viena ,
ilgotā , gaidītā -
tepat uz zemes
šīs grēcīgās mīt ...
bet Tu -
tik debesīs lūri
un pa reizei -
nopūties sūri ...

Jā,iesien un vaļā nelaid.........

Iesien mani - tik skaisti pateikts ...