jā laikam jau dod to sajūtu ,bet skumji ,ja to sajūtu saņem -vientuļas sievietes ,kas cer un ilgojas ,ka sapnis kļus par realitāti ,vai to Tev draugs nestāstīja ,ka dot veltas cerības otram -ir sāpināt ?

Patiesībā nekā sarežģīta tur nav....

dzīve jau tā ir sarežģīta,,,,,,,nesarežģi vēl vairāk.............

Kad dzīve dod Tev simts iemeslu, lai raudātu, parādi tai, ka Tev ir tūkstots iemeslu, lai smaidītu!

mļestības nav ir tikai kaisle  un gribēšana paturēt sev --NU NAV MĪLESTĪBA TICIET MAN CILVĒKAM AR PIEREDZI

labrīt ! ,nu jāsaka tā ,arī tak sievietes to rada

Kāds sarunu biedrs, diskutējot par šo jautājumu atzīst, ka sarunas šādā portālā sniedz zināmu virtuālās iemīlēšanās sajūtu, kaut vai mazliet, kaut uz brīdi, bet tas ir skaisti un dod pozitīvas emocijas, un vairāk jau neko arī nevajag

Es arī domāju tāpat...tas nav nekas.....

Biezpiens uzlabo atmiņu, bet es visu laiku aizmirstu viņu nopirkt.

Hmmm, mīla vai aprēķins? Ja jau "mīļotais pārkals kā nu pats gribēs", kas tev liedz darīt to pašu....savas laimes kalšanas vārdā   Kal tik!

Kas ir, tas ir. Un ja ne mil tad arī pareizi.

Visstiprāk sāpinā tuvinieki.

Galvenais, lai neparkarstu ierīce.

Ja Tu nebūsi skarba, mēs neuzzināsim, kāda ir tā, kura ir maiga
Bet ja nopietni, tad

Laimīgā

Jebkurš laika perioda var būt par īsu, viss atkarīgsnom tā, cik viņš mums svarīgs...

Jā, Rudā Zaķene, esi atradusi pareizos vārdus, man tā liekas..., kaut gan šad tad,   šur tur piesiet aci arī nav tā sliktākā lietiņa...

Nelaime tā, ka sapņotājas nevar ņemt līdzi pārgājienā. Parasti slikti beidzas.