..un tomēr smaržo..smaržo pēc CERĪBAS, ka kādu dienu stikls pazudīs...

# Pirtī iet vislabāk vecā mēnesī, jo tad nepiemetas kašķis un miesa tiek tīra.
# Pirtī jāiet vecā mēnesī, tad neniezēs āda.
# Pirtī jāiet vecā mēnesī, lai utis neaugtu.
# Pirtī jāiet mēneša pēdējā ceturksnī, tad neniez āda.
# Jaunā mēnesī ejot uz pirti, niez āda, it kā pirtī nemaz nebūtu iets.
# Pirtī ieejot, Dundagā saka: "Labvakar, pirtiņ, Dievs svētī gariņ'! Saldums iekšā, sīvums ārā!" No pirts istabā ieejot ikreiz teikts: "Dievs augstais, labvakar!" "Paldies, paldies!" mājenieki labvakaru atjēmuši. No pirts pārnākot, padod labvakaru un sabučojas ar piederīgiem (vīrs ar sievu).
# Ja iet pirtī, tad vajagot teikt: "Kašķis mežā, vilks pirtī!" tad nekas nepielīpot.
# Kad iet pirtī pērties, tad jāsaka sveiciens: "Labvakar, labvakar, kašķis mežā, vilks pirtī!"
# Pirtī garu metot un peroties saka: "Sūrums āra, saldums iekšā! Pats sēž vietā, pātaga rokā."
# Pirts senāk stāvējusi lielākā godā nekā tagad. It īpaši vecās sievas tā darījušas: nopērušās, nometās ceļos uz lāvas beņķīti, no'skaitīja tēva reizi, nobučoja lāvu un slotu. Vecākās sievas vēl tagad neļauj pirtī kliegt, aurot, dziedāt. No pirts iznākot, pārmet krustu, noskaita tēva reizi, un vēl kādu pantiņu; saka vēl: "Peries nu, mīļā Māriņ, mūsu pērtā gariņā." Pirtī ieejot saka: "Labvakar, Pirtsmāte, vai gaidījāt arī mani? Vai būs
# Silts ūdens, mīksta slotiņa, labs gariņš?" No pirts izejot, nolika slotiņu un ūdeni uz lāvu un sacīja: "Peries nu mīļā Māriņa, ar saviem bērniņiem." Pa taku uz augšu (istabu) ejot, noskaita pātarus; bērni, no pakaļas tecēdami, mācās skaitīt līdz.

6dien, ja sanāks aizbraukt līdz laukiem.

......nevajag taisnoties!Man tad parasti smiekli nāk,jo tas ir diezgan pazemojoši,ja kāds tev liek taisnoties!

.....dažas kļūdas arī gadās!

Jā,jā-tādi ļautiņi ilgi nedzīvo-tak jau *noslīkst* pats savos vēmekļos!

Ka kuru reizi vinam ir taisniba

Melisa, vai tad tā ir nelaime, ka grib būt laimīgs. Dzīvo, mīli, izjūti katru dienas mirkli un būsi laimīga.  

Man arī. Kam gan patīk vēl?

Kam žults pāri malām līst, lai līst .     Ātrāk noēdīs aknas un Āmen

Nu ne jau par brošiņu ...

...es jau labprāt pieturētos...bet ,kur

Cilvēka lielākā nelaime vienmēr bijusi tā, ka viņš grib būt laimīgs... , uzstādot to par savas dzīves mērķi ..., kuru visiem spēkiem tad cenšas realizēt ..., aizmirstot - būt vienkārši laimīgs ...

riini bišķiņ jāpielabo tad arī es braukšu ar to.  

Vairāk vai mazāk tomēr pieķerties nevajadzētu nekam

Vienmēr labāk ir zināt, redzēt, dzirdēt, just- visu to, kas paredzēts man, lai vienmēr virpulī, ko par dzīvi sauc, iekšā būtu    To, kas nav mans vai veltas sāpes dara-  to sijāju un aizdurvē atstāju.

Melis, Tu par 2 cm

Es nevaru beigt ķiķināt!:)))
Tak nebiju es kļūdījies nosaukdams Mirttanti par dzērājvīru sakropļotu dvēseli-tak jau nepietika,ka blogā parej-privātajā ieleca lai izvemtos...

Mirta Sakniite 16:30

Ne tu mani pazīsti un ne tev spriest par mani.Pataupi sevi citām jo veci veči nav manā gaumē.Nepaliec mar ķēmu trakodams līdzi Krastam!Bet varbūt viņš ir Aivars Krastiņš?

    * Atbildēt

   1.
   2.

Sapņos sapinies, vēl miegā elpo rīts.
Saule manā logā pašportretu zīmē.
Es dzirdu pasauli, kas šajā mirklī dīgst,
un kāda pirkstus, kas pār sirdsapziņu stīgo.
Es dzirdu lietu kaut kur tālu debesīs
un ziemas dvēseli, kas iebrien zaļā dārzā.
Es dzirdu lāsteku – tā raud, ka izkusīs
vēl vienas lielas, lielas atmošanās vārdā…
Tik mirklis vēl, un – manas acis vaļā vērsies,
klusi pāršķelsies mans dzidrais sapņu trauks,
rasa līs pār lūpām tā, ka neatdzerties,
sirds kā maija naktī skurba ieva plauks.

Man nu gan neliekas, ka dzīve ir murgs kas ziepes savārījuši paši vainīgi, man gan patīk itin viss, arī kļūdas   ja to nebūtu, kā zinātu, kas pareizi, kas ne