Es arī zinu divas vietas kur paveras līdzīgs skats. :D Brīnumi notiek. :D

Labu nakti  

Paldies par rudenīgo smaidu!

   ZIRGI - DABAS  ŠEDEVRS (!) Tie,  NEVAR  NEPATIKT

UN- gaidot to VISU, jo- izcīnīt kaut ko šajā ziņā neesmu radusi (par attiecībām, cik sapratu, stāsts), tā arī........varu simts gadu gaidīt to visu.

Un tad- beigu galā būšu laimīgāka?? Jo, redzi, man bija principi un es- gaidīju, man vajadzēja VISU????!!!!!

Protams, tas, kas par vidu, starp to- VISU un NEKO, nav viennozīmīgi traktējams. Te..ir nianses, neskaitāmas. bet- tas jau cits stāsts.

  Ja es pamēģināšu - VAI  BŪS  JĀMAKSĀ  ALIMENTI???

  Paldies! Patīkama melodija un jo sevišķi iepatikās MEISTARISKIE  FOTO bildējumi   

Iiiiespaidīgi , kā tās  botas tur uzlidoja ...

Būt pašai.. Tas ir tas svarīgākais...

Patīk zeltainās, rudās kļavas, dzeltenie bērzi, saules staru apspīdēti, lapu virpulis rudens vējā, aizlidojošo dzērvju klaigas...

paldies!!!  

PALDIES! TEV - kādu jauku , mīļu Lācīti ...

http://www.youtube.com/watch?v=RwX2UAAgrkA&feature=related

Gundar , paldies par Tavu uzburto sapni ...

Dari tā kā zvaigznēs ierakstīts;
Ļauj vēl sirdij teikt, kas vēl nav pasacīts;
Ļauj vēl domām lidot tur, kur sapnis īsts;
Dari tā, lai kopā dzīvotu kā viens, kas otra atbalstīts...ES...
  

Paldies meitenes !     un zēni - arīdzan !    

Nu burrrrvīgs baudījums acīm un ausīm !!!!!!!!!   

paņemoša tā Noktirne, kā balzams rīdzinieces dvēselei   
būt pašai- tā Alise, un es pievienojos!

Pa kalniņu Ūsiņš jāj
Ar akmeņa kumeliņu;
Ei, Ūsiņ, labais vīrs,
Jāj ar mani pieguļā!

Par kalniņu Ūsiņš jāja
Ar akmeņa kumeliņu;
Tas atnesa rudziem ziedus,
Zemei zaļu āboliņu.

Ūsiņš stāv sētmalā,
Gaid`, lai lūdz ustabā;
Nāc, Ūsiņi, ustabā,
Sēdies galda galiņā!
http://www.youtube.com/watch?v=4DdDjmImsOk
Atnāca Ūsiņš,
Atritināja;
Uzkāra mēteli
Vārtu stabā.

       Audžu, audžu, vidžu, vidžu,
Man deviņi kumeliņi;
Trīs es jāju, trīs es braucu,
Trīs pakaļ tecināju.

Teci rikšus kumeliņi,
Neej, soļus skaitīdams;
Vai es tevim auzas devu,
Pa vienai skaitīdams?
Es tev devu tīras auzas,
Saulē pļautu āboliņu.

Redzēdama vien pazinu
Dravinieka tēva dēlu:
Vaskots tek kumeliņš,
Bišu spārnu cepurīte.

Mīļi lūdzu kalējam:
Apkal manu kumeliņu!
Apkal manu kumeliņu
Ar sudraba pakaviem.