es gribēju bērnus-un dabūju tos...
atceries ko marija teica-kā tas var būt-ja es Vīru nezinu?!.../nezinu-t.i. nepazīstu/...jā...tas bij klusībā nodomājis atstāt saderēto...slogs ir bērns...kā kāpostu mucai-vāks!   

a kur tu dabuji savu ...delinu...ko

kauties nost netaisos, ne goda, ne kāda atziņas dēļ...daba vislieliskāk strādā-labāk par visiem censoņiem...tikai-salasi!

nokniebties baigi gribejas...vai kas cits bija

a kur tu dabuji savu ...delinu...ko

nekad neesi bijusi precejusies...ko

man nekad nav vīrs bijis..kādam vīram būtu jābūt.

nebija paklausigs...ko

to visu tu māki...ko Viņas itkā māk ...nu nav Viņu...nu nav...ir tikai TU...ko pieskaiti cietiem...kā savas Slimības-man

a kapec tu savu viru dirst pasutiji...ko annit...

jauki-katra tava verdzene dara, ko liec

Laukos deserti tais laikos nebija nemaz tik daudz.

a tu tikai nospiest pogu savam mobilnikam...un vavulot

labak savas dobites paradi...ar lociniem gurkisiem un tomatiniem...vai ko tu maki virtuve uzcibinat...

piekrītu, Ati, no bērnības, rozīnes tais zupā bij kas īpašs! Būtu vairāk! Pat putkrejums- tak sebe. Te max kādreiz izteicās, ka maizes zupa ir kautkāds pārbaudījums franču virtuvei, ar ko pārsteigt, bet tiesa, mums bērnībā mammas to taisīja, katreiz savādāka.

Man bērnībā visaktuālākās bija rozīnes tai zupītē.

lai tevi mīl kā izmantojamo materiālu
...cik sevi vīrieši zemu vērtē-kad ielien brunčos!

personigi mani tikai tas baltais interese...

Gunāram laikam taisnība vien būs.

Nu nezinu, tieši, tieši ka garoziņas garša dod to īpašumu!