Moon M. 4. nov 2010. 21:56...šī nakts ir zvaigžņu pilna......dzestruma pilna.......
šodien es sāku iet pie tevis
iesākumā ar tēju un sarunām maigām
šodien es sāku iet pie tevis
ar smaidu, labvēlību un...gaidām
jo sapratu, dzīvē šai svarīgāks par visu
sirsnība, sapratne, ....tagadne un nākotne
šodien es sāku iet pie tevis…
savsem k. 4. nov 2010. 21:55Nē , tās nu ir muļķības - visi neprecētie taču nav nekādi badmiras , kuru sapnis - pierīties "līdz kaklam" ..
Dzēsts profils
4. nov 2010. 21:55beidz,tu tac zini ka es tevi milu vairak neka tu mani.....:*
Jaanis w. 4. nov 2010. 21:53liidz briidim kad neesi izdariijis izveeli - viss paliek iespeejams... dziivojam tikai vienu reizi - taapeec dazhreiz ir tik gruuti izveeleeties...
Dilaila L. 4. nov 2010. 21:47Vasīlij Tu kad gribi vari pat vienu sakarīgu teikumu uzrakstīt, tas priecē!
Dzēsts profils
4. nov 2010. 21:45tāds liktenīgs vakars izskatās , un atmosfēēērs; i kamīns i sveces, i sarkanvīns... tikai sniegu vēl negribas...
Vasilijs P. 4. nov 2010. 21:44tik atkal neapmet kuleni...
Karmenija k. 4. nov 2010. 21:42bet laikam diezgan grūti ir "starot" mūsu nesakārtotajā valstī tām sievietēm kam mājās bērni prasa ēst, jālaiž viņi uz skolu, vīrietim nav darba, pašai arī.......Bet .....visumā......ir jāmāk un jāvar sevi nest jebkurā situācijā.....nolaisties nedrīkst.
Vasilijs P. 4. nov 2010. 21:42..un atkal Gvantanamo licis,un vakara saulriets...
Dzēsts profils
4. nov 2010. 21:42
Jēzus sāpīgo ciešanu dēļ esi žēlsirdīgs mums un visai pasaulei.
Šo vienu lūgšaniņu tad arī sirdī domājam un jūtam savu satikšanos, jo Kungs Jēzus tepat mājo vissvētākā Sakramentā. Zīmīgi ir tas, ka Kungs Jēzus pats iemācīja māsai Faustīnai šo lūgšanu un pats arī sacīja šo padomu: - katru reizi, kad tu ienāksi savā kapelā vissvētākā Sakramenta priekšā, tad vienmēr saki šos vārdus, ko es tev iemācīju. Un katrā ziņā, ja mēs arī paklausīsim tam norādījumam, ko Kungs Jēzus pats personīgi devis māsai Faustīnai, tad noteikti būs liela svētība un labi rezultāti. Arī kaut kādos briesmu brīžos, kad draud kas nepatīkams vai bail no kā, vajag šo lūgšanu sacīt. Te ir mazs notikums par to, kā vispār radās šī lūgšana – pirms 2.pasaules kara māsa Faustīna jau skaidri zināja, ka šis karš būs neizbēgams un ka tas nesīs ļoti daudz posta un nāves, visus tās mērogus Kungs Jēzus atklāja māsai Faustīnai. Un viņa zināja, ka jau pirmā soda rīkste kritīs pār Poliju. Mēs zinām, ka vācieši vispirms tur Polijā sāka šos nāves darbus. Un toreiz, kad māsa Faustīna redzēja, ka soda eņģelis paceļ savu rīksti par Poliju, viņa lūdzās ļoti, sauca uz Dievu pēc apžēlošanas, bet visas viņas lūgšanas bija pilnīgi bezspēcīgas, tāpēc ka tautas grēki bija stipri savairojušies. Un tad viņa sajuta sirdī iedvesmotus tieši lūgšanas vārdus: Pirmsmūžīgais Tēvs, es upurēju Tev Tava vismīļotā Dēla, mūsu Kunga Jēzus Kristus vissvētāko Miesu, Asinis, dvēseli un Dievišķību kā pārlūgumu par mūsu un visas pasaules grēkie


