Alise .. 5. nov 2010. 11:46..kaut kā nevaru"iebraukt" šajā tekstā...
Udensfitnesa E. 5. nov 2010. 11:45
Labi nosvinēt gan vārda, gan dzimšanas dienu!
Tusiņš, draugi, pirts, baseins, spēles...utt....! Tas nav sapnis!!!! :)))
Dzēsts profils
5. nov 2010. 11:30Daiļā Darzniece ...........Man garstavokli samaitat diezgan grūti......bet kapēc tev tada nejauka piebilde ,šinī skaistaja rītā.?
Dzēsts profils
5. nov 2010. 11:27Metam tad mieru..........
Ilze B. 5. nov 2010. 11:26Vai dieniņ!............negribu matemātiku,man jau tā diezgan bieži sapņos rādās
skola,eksāmeni!
Dzēsts profils
5. nov 2010. 11:25To jau nevajaga,ir tādi brīži,asaras pašas saskrien acīs.
Ilze B. 5. nov 2010. 11:23Nu uz pasūtījumu vēl neesmu iemācījusies raudāt gan!
Ilze B. 5. nov 2010. 11:21Mmmm...........es līdz galam nenoskatījos!
Aivars K. 5. nov 2010. 11:16iekš viena miera.. arī garo lieldienu gavēni sagaidīšu..))
Aivars K. 5. nov 2010. 11:14vai precēts cilvēks ir norakstīta mēbele?.. taisni otrādi - laulības zīmogs piešķir *kvalitātes* zīmolu..[bija krievu laikā tāda zīme..un par velti to nedeva..]
Dzēsts profils
5. nov 2010. 11:14Un?! Tad arī nav.Staigā tālāk laikā un telpā.Varbūt atradīsi.
Dzēsts profils
5. nov 2010. 11:07Tas ir vairāk nekā bēdīgi.Viena daļa sabiedrības ir degradējusi. Kā apstādināt šo processu? Arī mūsu mazajā Latvijā ir pietiekoši daudz tādu cilvēku. Narkotikas, alkohols, izvirtulība un trakākais ir tas, ka daļa jauniešu ir jau samaitāta, slima un gandrīz jau pazudināta. Ja tā aizdomājas, kļūst baisi. Ko un kurus vainot? Šobrīd notiek cīņa ar sekām. Bet tas jau nav efektīvi. Tā ir cīņa ar vējdzirnavām. Aicinājums nebūt vienāldzīgiem arī neko nedot. Kur ir izeja?!
Aivars K. 5. nov 2010. 11:05apnīk gan, dārzniec!.. tāpat kā mūžīgās vaidētājas..p
Inga P. 5. nov 2010. 10:59Kārtīgs priesteris. Dod dievs viņam veselību
Dzēsts profils
5. nov 2010. 10:39Nomirst zilais un viņu aizsūta uz debesīm, bet tur viņam nav ļauts ar savu lietu nodarboties. Zilais dzīvo dienu divas, tad vairs nevar izturēt. Gribēšana pārāk liela. A tur tālāk eņģelītis tā parocīgi noliecies. Nu zilais skrien klāt un aiziet! Aiziet! Dievs viņu par to brīdina: vēl vienu reizi šitā, sūtīšu uz elli. Nu labi, lai būtu. Dzīvo zilais dienu divas, trīs, tad vairs nevar. Pieskrien pie eņģelīša un laiž tik vaļā. Dievs šo aizsūta uz elli. Pēc nedēļas iet skatīties, kā tad zilajam iet. Ieiet ellē, bet tur viss auksts, tumšs.. Pieiet klāt velniņam un prasa: Kas te noticis? Kāpēc uguns nekurās? Velniņš tā bailīgi: Tu pamēģini pēc malkas pieliekties.
Dzēsts profils
5. nov 2010. 10:37Tas ir pavisam bēdīdi.
Vasilijs P. 5. nov 2010. 10:37Iespejams suns atpazina meza atstatas personas,kuras sorit ieradas Riga.


