ja ja laujies...visam notikt ar sevi...un driz staigasi apkart skaitidams stabus un vardites...ta ka annite...

/kā mežā sauc, tā atskan, vai ne??/ ..

Tikai un vienīgi tāpēc, ka starp tiem 100 gudrajiem- neesi Tu!!  

Pareizi, iim es!!! Malacītis!!!  
Kkā sagadījies, ka gan man savā, šodienas blogā, gan Tavā, jāsaka tas pats:
                                          sarkasms, izsmiekls no 21.stāva- mūsu otrā maize.
Un to, ko un- KĀ pateici Tu- nu vnk- skaisti!!!   urrā!!! :D

Jā, Lita /12:31/- man vakarnakt patrāpījās žurnāls, kurā ir raksti par pērlēm; viens no tiem- "Pērļu zeme Latvija". Tajā arī pieminētas Gaujas pērles, kuras ir /bijušas?/ sevišķas. Nekad neesmu noliegusi, ka nezinu daudz ko. Es patiešām nezināju, ka manā Zemē kas tāds...  
Paldies, ka izteicies bez sarkasma!!  
/man pašai sirds ir nosāpējusi 1000x, ka ar/pie mums ir tā, kā ir!! bet- vai tāpēc mazāk mīļa man sava Zeme?? Taču, ka nē!! Un šoreiz- šis raksts žurnālā sakrita ar 4.maiju, ar karodziņu, kas man plīvo aiz loga... un- jā!!- es jūtos priecīga, ka man joprojām ir- MĀJAS./ ..

Lai nu tā būtu, Lūsij /09:49/.
Man bija citas domas, sajūtas citas, šo blogu rakstot. Neuzsākšu diskusiju, vai joprojām ir arī zivis, vai tikai- sprāgoņu acis. Mans Tētis bija makšķernieks, pēc sirdsaicinājuma, un makšķernieki ir manā dzimtā. Nezinu teikt- kkā par sprāgušu zivju acīm nav izteikušies.. Skumji, ka nevarēji to paturēt pie sevis. Kā jau teicu Gunaram- sarkasms, mūsu 2.maize. Skumji.

Bez tam- rakstot par pērlēm un gliemežnīcām, nebūt nedomāju tik konkrēti. Es rakstīju par pērlēm- vispār. Par savu ezeru, jūrmalu, gulbīšiem, saviem dzenīšiem... jā, un arī par ceriņkrūmiem pie mammas mājas; ja kas- šodien te ieraudzīju 1.-os, pie tam- ne zilos, ne baltos,, bet lillā, kas pie mums uzzied pēdējie.. Par to, lai viss tas skaistais un ne ar ko neaizstājamais, paliktu arī mūsu bērniem, un- pēc. Par to.  

Gunar /09:35/-
bez sarkasma jau nekādi, vai ne?? Jā, man patīk gan Mielava vokāls, gan viņa izpildīto dziesmu teksti, gan viņa uzstāšanās maniere, bez ārišķībām. Un tas, kur un kad viņš dzied, tā ir viņa izvēle. Mani tas, ja godīgi, neinteresē nemaz. Kaut bordelī. Tikai- dziļi šaubos- vai tur kādam viņš interesēs.
Runājot konkrēti par 9.maiju, tad- par to, par ko tas nu pārvērsts tgd, tā jau atkal ir diskutējama tēma, tiem, kam tas interesē. Man- nē. Malacītis, ka izdzīvoji šos gadus, to ignorēdams!!  

koķetēt es nudien neesmu sataisījusies šurp nākot!..ne reizi man nav bijis tāds nolūks!...kaut ko copēt te...kaut kam par pielīdēju tapt...kā svītas astei vilties nopakaļ!

viss sākas no Nekā...un no nekā ...ja iztur-tad rodas tālākie plāni-kā var izmantot-šo Neko!

viss ir tik sasaistīts un ņemta vērā cilvēku skaudīgā daba kā dzinulis-pārspēt!...un tā veidojas progress...tas ir daudz tālāks, nekā to pielieto ikdienā...
un Saule...-ābolīts Debesu/dieva dārzā/ pie Viņa Smadzeņu Stumbra zara...
...neglaimo večiem...ar mani...Sandīt xx-iņ!...mazais duraciņ!...tu tālāk par zemsegu-neko nezini...pat to neesi apguvis!

ka Gagarins vispār varēja uzzināt par satelita (maksligiem pavadoņiem),  jo pat TEORĒTISKI tādu nebija?

pilnīgs pizdezc ar krējumu!

tas ir labi, ka tā domā...bāba nudien-neesmu!...kura uzskata, pa pasaule sākas un beidzas ar viņu!
kad kāds sāk uzskatīt, ka internets ir viņa īpašums, ko nedrīkst lietot citi...nez kāpēc gagarins tā nedomāja...ka kosmosā nevarētu karināt satelītus...lai visi varētu izmantot gaisa telpu!...lai sazinātos...tieši tāpat, kā viņš pārlidojot ASV...kur tie mutes atvēruši to uzskatīja par izaicinājumu...sacensībai-kurš augstāk...kurš tālāk... nu maita gagarins...kaut ne viņš tos lidaparātus izgudroja....

aaa , vispā domāju ka esi vecis... nopietni........

šajā valoda runa mazak ka 50%-tur tas suns aprakts

kamēr tur kaut viens būs Manējais-es pļavu-neiznīcināšu!
tumšie izkapts ēnas draudi...pāri slīdošie...ir glāsts!...dievs tevi redz!...un neaizliedz!

tas ir mirklis...kad zālīte ar nezālīti brāļoties sāk...nu kā es pļaušu...kad tur-manējie

visassas sīkās pūķītes, kas reiz dārzā stādītas...aizbēg zālienā...un pašas dzīvot spēj...cik žēl tās pļaut...ko reiz kopis esi! prieks par patstāvību un bēdas par izkapti manī mijas

... pret sauli bildēt ir neparocīgi...bet uztaisīju arī kombināciju-viens stārķis un divas vārnas...pa lielu gabalu...kolīdz kustējos...tie neuzskatīja mani par stabīlu koku!

šodien man sanāca tikai stārķi divi..un vārnu daudz...