Prieka asaras nav nieks...

Izvēle,vienmēr pieder tikai un vienīgi Tev!

  Reizēm. Es parasti cenšos no šādsa situācijas iziet... Bet, kam negadās....

Es esmu raudājis no priekiem arī, kā arī kad ir skumji vai kāds ir saskumdinājis.

Kādi nieki? - iegrieržu pirkstā -sāp,bet var izturēt,.iekakā dvēselē-uzreiz nolaid ausis un dikti,dikti sāp sāp sirsniņa un asaras birst ... tad ... možas ... paši zinat.

Nezinu vai ir vēts ,,No Tarakāniem'' baidīties ?

Zelta vārdi,tieši dvēseli mēs visvairāk atstājam novbārtā,ikdienā domājam par mantu,naudu,kad atjēdzamies,jau par vēlu.

Tas ir sāpīgi  .

kadel viss-pat Cilveki izskatas pec Organa?

Pat Cilveki PSRS izskatas pec Organa.

Kadel PSRS viss izskatas pec Viena Organa????

  Būs vēl jo bēdīgāk!!!!..... Ja vien neņemsim varu. Bet, kurš tad to spēj?   Pofigisti esam . Un tikai.

  No vecuma un krunkainas sejas.... Bet tas ir tik dabīgi, ka nav ko bīties...
No nodevības, teiksim tā!

...ir reizes, kad no tiesas raud - nu ir katram tādi brīži...bet ir arī tie pārlieku emocionālie... vai arī kas izmanto asaras...kā tik ne pa prātam kas - asaras kā pupas    

cau arodbiedriba...padoma labak par to vai kads ziedus noliks pie......

Nu jā tā tas ir......

Bet varbuut siipolus griezj,.....,asaras jau gluzji nav emociju raadiitaajs,...!?

ko gribeji teikt...umnicijis...mes visi jau esam lieli un zinam ko darit ...

ok,aiziesim paskatīties to podu.

Aboli dargaki nebusot-metajoties rensteles-Pauls.