Demokrātija telpas un rīcības brīvībā...

Paldies par skaisto dziesmu , Gundar !    

ja katrs To mekles,ne gadsimtiem Afganistanu-ka jau paredzeja-bus launak...

Rit laika upe nemanāmi,
Tās plūdums atpakaļ nav pagriežams ...
Ik mirklis , aiziedams ,
Ir sevi piepildījis ...   

paldies cilvekam tadam es saku,
kas saka-netici skumjam!
ka dzive saja reizem var nogurt mili smaidit
un ne jau kautka,bet patiesi mili smaidit.
no visas savas ikdienas ka seit dzive ar cilveku notiek,
tik sen,liekas ka muziba butu skumjas man laikam dzivot.
un taisniba vien ir,ja cilveks neprot grutibas smaidit,
ja tikai ikdienas grutibas milumu meklet,
tad jau ir ta,ka nav patiesa prieka.
jo cilvekam ir ta,ka pati daba tomer ir apkart
kur izgaro nedienas ka tadas.
to laikam grib neieverot cilveks ka tads,
ka pati daba,un viss kas daba var iepriecinat sirdi.

...

Paldies , Olga   ..., Tu mani pārslavēji ...

   Илга, спасибо, ты всегда умеешь создавать настроение! Обожаю твои блоги!

...

Paldies , Frēzij !     Brīnumiem jātic! ...,tad viņi nepievils ...

Driz naks..Ziemassvetku brinums...tikai nedzert parak daudz sampaniesa...tad vis notiksies

Jūdiem ēbrējiem kristības ceremonija ir sveša un pretdabiska, tāpat kā kristiešiem sveša un pretdabiska ir ēbrēju apgraizīšanas ceremonija. Jūdu farzeji Jānim Kristītājam pārmet,kas viņš ir,, ja viņš kristī ēbŗējus. Nebūdams ne Elija, ne Kristus ,ne arī Pravietis. Starp citu Elija arī bija ēbrējs. Paliek jautājums ,ja Jānis Kristītājs būtu pravietis Elija, vai tad viņam būtu tiesības kristīt visus ēbrējus ? Šī attainotā situācija Bībelē ir vilnīgs aplams izdomājums.

Nelaiks vienmēr ir nūja ar diviem galiem ..., uzvar tas , kam tā rokā ...

Tā ir gan

Skaisti vārdi,kas nezin ................

Tad, Ilga, notiks gaidītais brīnums  
          ......par romantiskām rindiņām  
                         ....turpinājumā kaut kas skaists  

Al- Sahiba zvaigznājs
ne tā pagriezās
pret Andromedu!
Apskriesim vēl kādu
gaismas gadu,
Labvēlībai un
pacietībai
nav robežu..
Laiks-rupuc`s-
nežēlīgs:
pret matu skaitu
un krāsu

Svētku sakarā dzima arī dažādi teatralizēti priekšnesumi, kas ar laiku ieņem svarīgu vietu un zināmā mērā tiem ir arī teoloģiska nozīme. Kristus nākšanas pravietojumi, eņģeļa sludinājums, Jāzepa un Marijas ierašanās Betlēmē veido tā saukto Officium pastorum, kas tika spēlēts baznīcā. Kristus dzimšanas svētku rīta lūgšanās - Laudēs - atrodam antifonu Quid vidistis pastores.... Natum vidimus, kas tika dziedāta dialoga formā.

Betlēmes attēlojuma ideja pieder svētajam Asīzes Franciskam, kur Grečo pilsētiņā izveido pirmo dzīvo Betlēmi. Nevarētu teikt, ka šo ideju franciskāņi ieviesa uzreiz savu misiju vietās, bet gan tā izplatījās pakāpeniski. Šeit jāatzīmē, ka Betlēmes ainas atveidošana uzsver Kristus cilvēcisko dabu, aizēnojot svētku pashālo raksturu, Kristus - Saules uzvaru pār tumsu. Viduslaikos ticīgo vidū izplatās dievbijības formas, kas uzsver Kristus nabadzību un viņa „pazemošanos" līdz cilvēka veidolam. Tomēr Betlēme paliek interesants pastorāls un katehētisks līdzeklis.

Lai gan liekas, ka Ziemassvētku egle ir pagānisks simbols, tomēr ziemeļvalstīs tam ir kristīga izcelsme. Tas tiek saistīts ar Ādama un Ievas svētkiem, kas tika svinēti 24. decembrī, par to vēl šodien liecina arī mūsu laicīgais kalendārs. Egle tika interpretēta kā paradīzes koks ar tā augļiem. Vēlāk egle tika greznota ar Betlēmes zvaigzni.

un galvenais ka oriģināli,paldies         

Larin! Lai miers un saticiba tavas majas!