Aivars K. 6. dec 2010. 10:59

izskatās, ka ziema nemaz tik barga nebūs..kā solīja..

Aivars K. 6. dec 2010. 10:57

man arī paliek silti no savas *zvaigznītes* zaļo acu gaismas..p

Dzēsts profils 6. dec 2010. 10:56

Visādi jau mēdz būt.... Arī cieši sakniebtas lūpas un visaptverošs klusums var par ienaidnieku kļūt.
Tā ka- būtu jāsijā. Katram pēc prāta un saprašanas.Tik- ne vienmēr sijāt izdodas, ne vienmēr prāta vārdiem vai klusumam pietiek...

ierakstam «.....un tikai.......»
Moon M. 6. dec 2010. 10:55

.....nē-nemaz !!!........KĀPĒC???

ierakstam «.....un tikai.......»
Dzēsts profils 6. dec 2010. 10:53

Tāds laika jautājums- ar to masku krišanu... Vienubrīd plaukstā ielikta akmens sirds šķiet visas pasaules vērta, bet pēc mirkļa saproti- tas tik vien akmens...

Aivars K. 6. dec 2010. 10:51

man liekas nepieņemami, kad sāk izsaiņot dāvanas un apskatīt viesu klātbūtnē.. tas, kurš uzdāvinājis pamatīgu servīzi staro kā pāvs un laiž skatienu apkārt, kā apkārtējie uztver.. bet kas uzdāvinājis  kādu nieciņu, nezina, kur likties no neērtības sajūtas..))

Dzēsts profils 6. dec 2010. 10:49

Labs sākums!Ar sīkumiem nav ko ķēpāties-sāk ar litriem!

Moon M. 6. dec 2010. 10:48

piekrītu Ilonai-
Vis grūtāk ir saņemties un uzsākt.pirmais solis....."nav maizes bez garozas".bet labāk ir darīt,sākt   nevis nedarīt........un rokas klēpī......ai,man tak nesanāks tā kā tā......

Dzēsts profils 6. dec 2010. 10:47

Galvenais lai nav pārāk gari.

Moon M. 6. dec 2010. 10:45

...mīļa dāvana ..arī ir laikā pateikts  mīļš un vajadzīgs vārds...
Bet laikam cilvēks ir tāds radījums,-ka bez dāvanām...........ne soli....un tad vēl tas vērtējums......

Aivars K. 6. dec 2010. 10:44

parasti zinu, ko un cik vēlos.. tāpēc nepaŗcenšos ar lieku enerģijas patēriņu..

Aivars K. 6. dec 2010. 10:44

šitādus nagus sev ap kaklu negribētu..p man pietiks ar maigi rozā..

Dzēsts profils 6. dec 2010. 10:43

Vēlos jau ļoti- ieskaite ta' jākārto, bet pajautāju sev vienreiz, otrreiz- nu nesanāk man tajā Inkscapē nekādas kļavu lapas sazīmēt! Ni un ni, jopcik! rrrr!
Bet par to pārējo VISU-  jārīkojas. Ja nerīkošos, kā tad zināšu- varu vai nevaru. Varu    Bieži vien tik tas pirmais iesākuma solis ir grūts, bet tālākais ceļš izrādās tīri patīkams- kalni, lejas, apvedceļi vai nekļūdīgi precīzas "tarzankas" ...   

Aivars K. 6. dec 2010. 10:42

aknas nav vērts *nokaitināt*, tāpēc ierauju tīru mantu - viskiju.. ne tā, lai sieva vilktu kā lupatmaisu uz gultu. bet normas robežās..ppp

Dzēsts profils 6. dec 2010. 10:41

Mazliet pārprasta jautājuma būtība....neiet run par dārgām, bet gan mīļām dāvanām.....no sirds.

oome S. 6. dec 2010. 10:41

Ja runa par maskaam ,.tad arii "koleegis " ir citaa statusaa....

Jānis A. 6. dec 2010. 10:41

Mindija garšojusi cilvēka gaļu? Rīgā, laikam, visu ko var darīt, nav jau lauki?

ierakstam «kārdinājums.»
Moon M. 6. dec 2010. 10:41

Kāpēc?-nesaskaņā ar sevi.............

Dzēsts profils 6. dec 2010. 10:40

  

oome S. 6. dec 2010. 10:40

Zini ,reizeem ari sirsniigs smaids  vai apskaaviens ir veertiigaaks par daavanaam
Protams ,ka taas mees visi gaidam ,jo sevishki no" koleegjiem"....hi..hi...

Autorizācija