Aivars K. 16. dec 2010. 14:24Laila, ja sieviete sevi parādītu ***visā godībā*** jau pirmajā randiņā, tad tikšanās vairs nebūtu.. neticu, vai kāds būtu tik naivs un cerētu, ka pēc pirmās nakts sāksies idille..p parasti ***īstā daba*** parādās krietni pēc tam.. no kurienes tad teiciens, ka pirms kāzām visas ir eņģelīši, bet pēc tam par raganām pārvēršas?.. ne no kā tas nav..p
Dzēsts profils
16. dec 2010. 14:22Aivar ,kas tas ir -nenopietnas attiecības ? vai tajās iekļaujas viss maigums ,mīlvārdiņi un kaisle ? vai tad attiecības ,kādreiz sākas ar vārdiem -viss ko tev teikšu -būs nenopietni??mēs tikai spēlēsimies/ vai tā mēdz notikt?
Dilaila L. 16. dec 2010. 14:22Te nu Aivar laikam būtu jāsaka tā, ja no vienas puses nekas netika solīts tad nav arī iemesla otram atriebties, bet ja tomēr kaut kādi solījumi tika doti tad atkal tagad nav iemesla dusmoties par to, ka otrs jūtas aizvainots un pazemots!
Un cik ļoti mums tomēr dažreiz gribas gan sasolīt to ko neesam spējigi sniegt, gan kādu aprunāt un dzīvot pamācīt, ne pa velti ir teiciens - mute mūsu lielākais ienaidnieks!
raisa l. 16. dec 2010. 14:22ja bijušas jūtas,nez vai izdarīsi ko sliktu cilvēkam,ar kuru kopā pavadīti laimes mirkļi.Traucēt viņa dzīvi,pat ar citu,ir nelietīgi un to nevar izskaidrot ar afekta stāvokli,te runa iet par sevis mīlēšanu.
Aivars K. 16. dec 2010. 14:21Jāni, esi ļoti amizanti, bet precīzi noformulējis.. tiešām -kā mazs bērns, kas ieraudzījis veikala skatlogā smuku mantiņu.. kritīs, brēks, darīs visu, lai māmiņa to nopērk.. ir vai nav par ko, tas neinteresē .. 'bērnam tas piedodams.. bet ko lai saka, ja pieaudzis cilvēks iekrīt tādās kaprīzēs un trako?.. kur te lepnums, kur veselais saprāts?
Dzēsts profils
16. dec 2010. 14:17
Burvīga vēlmju mūzika ! Lai piepildās !!!!!
Aivars K. 16. dec 2010. 14:17pats esmu piedzīvojis gan prieku, laimi, gan sirdssāpes.. gan nopietnās attiecībās, gan arī [neliegšos] nenopietnās.. un lai neviens nemet ar akmeni - visi esam tikai cilvēki ar visām vājībām un cēlajām īpašībām kas cilvēkam piemīt.. lai kā bijis, tomēr esmu spējis tikt pāri visām ļaunajām domām, kas ne reizi vien nāca prātā.. kam man vajāt sievieti, ko esmu mīlējis vai tikai cienījis?.. ja nesanāca, tad nesanāca.. ne jau precību nolūkos attiecības tika dibinātas.. un abas puses to zinājām..
Dzēsts profils
16. dec 2010. 14:15nu ko lai saka ,grūtāk ir tam ,kam nau kur atgriezties ....tapēc ir skumji ,ja dod cerības -cilvēkam ,kas ir vientuļš ..vienalga vai tas ir vīrietis vai sieviete ,kāds atgriežas savā ligzdā ,bet ,kādam izjukuši sapņi un cerības ,kas tika dotas ...vaitad tā nau? un ko tik neizdara -afekta stāvoklī ...
Dzēsts profils
16. dec 2010. 14:14Nu mīļs un jauks pūdelis
Dzēsts profils
16. dec 2010. 14:13Tapēc Dilaila ir grūti un pat neiespējami saprast kas notiek ja pats tajā nepiedalies un vēl ja kādam ir tendence visu izpušķot lai būtu citu acīs vēl lielāks cietējs:)
Dzēsts profils
16. dec 2010. 14:08Ieva bez manis
es bez Ievas...
Viens otram vienīgie.
Man vajag cigareti, bet vai cigaretei mani?
Dilaila L. 16. dec 2010. 14:08Jā, īstenībā tiešām tā arī laikam mēdz gadīties!
Dārzniece K. 16. dec 2010. 14:08 Ļoti labs un ļoti aktuāls raksts, Aivar! Un nebūt tas nav attiecināms tikai uz nicināmu vīrieti, kad attiecības izjukušas. Diemžēl ir piedzīvots, kad arī stiprais dzimums pārvēršas vecā tantukā un birdina savas nalimīgās mīlestības asaras pa labi un pa kreisi..
Reiz izlasīju ļoti viedus vārdus ; IR JĀPROT SKAISTI SATIKTIES, UN IR JĀPROT SKAISTI AIZIET... Bet, diemžēl, to otro neesam iemācījušies...
Pats zemiskākais ir savu PĀRDOMU sūtīšana sava vīrieša / sievietes ģimenei.... Kam tas ir vajadzīgs? Ko ar to iecerēts panākt? Vai tiešām vēl cer saglābt attiecības? Nezinu, bet man liekas, ka tas ir ne tikai nepieņemami, bet nelietīgi.
Īpaši interesanti liekas epiteti, ar kādiem tad nu tas IZVIRTULIS pēc tam tiek apveltīts. Ja jau pašas esam tik godīgas un uz tik augsta plaukta turam laulības apliecību un savu godu, tad kā varēja notikt tāds brīnums, ka ielaidāmies attiecībās ar citas sievietes vīrieti? Atkal visur locītais LIKTENIS? Ja tā, tad LIKTEŅA LĒMUMS ir jāpieņem un jācienī... Nu kaut kā tā es domāju.....
Dzēsts profils
16. dec 2010. 14:05Dilaila vai nekad nav gadījies ka cilvēks savu īsto dabu parāda tikai tad ja kautkas vairs nepatīk........ Var būt simpātisks jauks cilvēks, bet ja nedari pa prātam pārvēršas pūķī........
Dzēsts profils
16. dec 2010. 14:03Bet no vienas tās liesmas sākas..... un ja otra neiedegas ko tad?
Dilaila L. 16. dec 2010. 14:03.....................visu laiku bija simpātiska un pēkšņi kļuva nesimpātiska vai? Ja man kaut kas cilvēkā nepatīk tad es ar tādu vispār nesatiekos!
Dzēsts profils
16. dec 2010. 14:00Ja grib lai uzmācas, bet saprot ka ir tomēr lietas ko nu nekā nevar dabūt...... Kautvai tikai tāpēc ka nav simpātiska tam otram. Bet tas jau droši vien ir arī otrā virzienā:)

