Kā tad viņi rod iemeslu būt greizsirdīgiem?

mili un skaista rozite           

Tad jau pasiem vīriem jājautā, nevis dāmām...

Bet es tomēr gibu zināt.....kāpec vīri uz savām sievām ir greizsirdīgi. Tas nozīmē, ka viņas jau ir kādam mīļākās? ....

          -Pasūti dirst tos,
-Mīli tos,                          -KAUT KĀ ĻOOOOTI NEIET KOPĀ , NU PAVISAM  

Ir sievietes,kuras vīrietis VĒLAS ILGAM LAIKAM.Tikai vinjas baidas iedot mazo pirkstinju..............tas prasa lielu atbildību.

inga tāpati - un vai tiešām tu domā, ka tev šeit kāda publiski kā tirgus laukumā pateiks, jā tas bija tā un šitā un kāda gan tam nozīme. Mēs katrs pats zinam  ko daram , kāpēc daram un vai vispār daram. Man, personīgi, ir pilnīgi vienalga cik , kura kādam vai kādiem ir mīļākā.

Biju sagatavojis bezmaz vai Brežņevisku runu,bet izlasot Sonja sacīto un pavērojot Fejas sadistisko uznācienu-man mute palika vaļā...

Zini, nekad neesmu varējusi sevi iedomāties otrās vijoles statusā, tādēļ neesmu praktiķe šajā jautājumā. Teorētiski- manuprāt, tas būtu dikti garlaicīgi un kaut kā bērnišķīgi, bet kā jau teicu- praksi neesmu iepazinusi.

.........sākumā jāsāk ar teoriju un, ja nu, būšu jau sagatavota.....

Zinu , kā ir būt mīļotajai sievietei   ..., cits statuss nevilina ...

Nu tad mīli ar un nesūdzies, bet uz turieni .......ej pati....vulgāri  

Tad jau tu varēji arī sākt ar savu stāstu, man tā ir sveša lieta, pusi nevajag.

milakaij tas nau kul tas ir fuij

Ja attiecībām nedod brīvību, respektīvi, ja viens bez otra nekur  un ne soli, tad agri vai vēlu tas sāk kaitināt.  Ja man interesē rokdarbi , bet vīram sports, vai tad es uzspiedīšu, lai viņš tur dziju kamolīti kamēr es adu, nu taču ne. Un arī vientulība savu reizi ir vajadzīga, jo tad tu cilvēks saproti cik mīļš un tuvs tev tas otrs cilvēks.

Tad jau tur ir vēl kaut kas bez mīlestības, nedomāju, ka iemīlējies cilvēks kļūtu ļauns.....

Nevajag izlikties, kādēļ tas būtu jādara?

Mieru, tikai mieru, un tagad padomāsim- kas ir noticis un ko ar to var iesākt.

Ko ieguva dāmas - pieredzi, zināmu praksi, un zināšanas- kam jāpievērs uzmanība , lai citreiz uz sitādiem grābekļiem neuzrāptos. Nav liela nelaime zaudēt sievas stausu- ģimenes jau tik un tā tur nav vairs, nav liela nelaime neiegūt šādu dzīvesbiedru- viņš ir pieradis staigāt apkārt un šitādus ieradumus grūti aizmirst. Visticamāk- damas ieguva arī tādu opciju kā sirdsmiers- nav jādomā- a kur tad mans zelta gabals atkal aizķeries, ka tikai nav pie sievas/ mīļākās, u.t.t. Un tas jau galīgi nav nožēlojami. klūdāmies mēs visi, neviens nepiedzimst ar globalu zinasanu bagāzu- kad un ko labāk darīt, kad un ko - nē. Tā jau nav mirstamā vaina. Kļūdu var un vajag apzināt un darīt visu , lai neatkārtotu- tur jau slēpjas tā sāls.

Priekš kam man tāda izdarība? Mēs esam kopā , mums ir kopīgas intereses, kopā pavadīts laiks,  bet ir arī atšķirīgas intereses- nu negribu , lai vīrs stāv un gaida mani  no dziju veikala, taču arī gudras runas par mašinām un  to detaļām - sorry, ņe mojo. Tatad- šur un tur ejam  atsevišķi.